Jau no senseniem laikiem amatnieki lieto zāģkasti. Tā ir īpaša kaste bez galiem, kurai bieži apakšpusē, tūvākajā malā pievienoja atbalstu. Atbalsts bija malas turpinājums uz leju, vai pievienota līste, kas notur zāģkasti ar atbalstu ērtākai zāģēšanai uz galda malas. Iezāģējumi kastes malās palīdzēja precīzos leņķos veikt zāģēšanu, protams, iezāģējuma leņķus varēja mainīt.
Problēma vienmēr ir bijusi kastē novietotā materiāla cieša saturēšana. Zāģis nemīl ka materiāls zāģējot ļurkojās. Īpaši to sajūt un zāģējot mocās iesācēji.
Mēģinājām veidot dažādus detaļu pieturētājus zāģkastē.
Te redazma svira no koka līstes, kurai vienā galā ievietota tapa līstes - (sviras) gala fiksēšanai. Blakus tuvplānā redzams ekscentrs ar caurejošu tapu. Kastes grīdā kreisajā pusē izborētas ligzdas sviras gala piefiksēšanai, bet labajā pusē izurbti caurumi (ligzdu) rindas ar cerībām atrast atbilstošāko vietu ekscentra lietošanai.
Skatām, kas ir iznācis.
Sanāca tā, ka darbs pats parādija ko un kā vislabāk darīt. Ja detaļa, svira un ekscentrs nespēja vienoties, palīga varēja pasaukt ieliekamus līstīšu galus, kuri palīdzēja zāģētājiem. Parasti arī kreisā roka pieturēja ekscentru, lai viņš nesadomātu ļaut svirai paslinkot.
Ar to mūsu meklējumi nebeidzās. Mums bieži radās nepieciešamība detaļu galos veidot savienojumus, bet reāla ēveļsola, kurā var vertikāli pieturēt detaļas mums nebija. Žargonā šos savienojumus saucām par tēviņiem un mātītēm, pieklājīgāk skanēja puisīši un meičiņas. Raugām, kas mums izdevās...
Zāģkastes grīdā un aizmugures galā nācās izveidot robus kurā ievilināt detaļas stingri turēties vertikāli. Tā arī zāģkastei zāģēšanas praksē veidojās iespēja "tēlot" ēveļsolu .
Nu re! Darbs dara darītāju. Ar laiku uzlabojām arī šo vietu un rīku. Atbilstošs robs vertikāli sviras galā palīdz pieturēt detaļu tapas un šlices veidošanai. Pagāja labs laiks un sākām veidot jaunu principu "zāģkastes".
Zāģkastes grīdā un aizmugures galā nācās izveidot robus kurā ievilināt detaļas stingri turēties vertikāli. Tā arī zāģkastei zāģēšanas praksē veidojās iespēja "tēlot" ēveļsolu .
Nu re! Darbs dara darītāju. Ar laiku uzlabojām arī šo vietu un rīku. Atbilstošs robs vertikāli sviras galā palīdz pieturēt detaļu tapas un šlices veidošanai. Pagāja labs laiks un sākām veidot jaunu principu "zāģkastes".
Te piemērs - šī pamatne līdzīga zāģkastei, bet vispusē var mainīt atbalstus, pieturētājus un pamatīgus materiālu un detaļu fiksatorus. Pie tam, materiāli un detaļas var būt ar dažādām fotmām un izmēriem. Te jau ir cita līmeņa palīgi kokapstrādes mājās organizētiem rokdarbiem. Ir jāsāk ar intereses atraisīšanu un tad jau seko arī profesionālisma iesaistīšana. Demokrātiskā vidē profesionālismam nav robežu... Varu vismaz pārbaudīt, vai varu izdarīt - ko gribu ?
PS.
Interesanti, šobrīd mēģinot kokapstrādes rokdarbos iesaistīt bērnudārza vecuma klientus, rādās ka vēsturiskās tradīcijas ar zāģkastēm var pilnveidoties un atdzimt. Tikai nevajag naivi domāt, ka te viss sākas ar materiālu apstrādes profesijas profesionālismu. Te sava neaizvietojamā vieta ir iejūtīgai pedagoģijai... Šajā vecuma grupā nedaudz pedagoģiskā profesionālisma noder arī vecākiem.
Laiks un darbs neguļ. Galvenais, atcerēsimies - mājas rokdarbos ir īpatnības. Te kopā darbojās vērošana, meklēšana, salīdzinēšana, materiālu izvēle, domāšana, zīmēšana.
Sākās roku un citu ķermeņa daļu kopdarbi kas dod fizisku iespēju nodarbunāt praksiski gandrīz visas dabas dotās maņas, galvenais - darītājam ir sajust kā top manas darba prasmes un kā rodas darīt prieks! Kā atmostas griba nevis pirkt, bet radīt pašam ko jaunu. Ja sākums paveiksies, es kalpošu pats savām iegribām un sākšu sajust savu vietu un vērtību. Protams, katram drīz pienāks laiks, bez savdabīgas un īstas ieaugšanas meistarībā tas nav iespējams
Digitālās iespējas ir jāapgūst nevis laika tērēšanai, bet dabisko vērtību daudzveidības apgūšanai. Pasaulē ir milzīgs pieprasijums paket-pastā iegādāties īpašas lietas. Ne tradicioālā reklāma, bet manas SPĒJAS demonstrēt savas vietas un lietu īpašo vērtību radīšanai, ir sākums LABAJAM - sevī un klientiem visplašākajā nozīmē. Te ir arī sākums izpratnei, ka karšs, kas iznīcina dabas dotos materiālus ir SLIKTAIS. Mums, kā mazai valstij, ir bijusi nopietna pieredze izdzīvot. Tā ir LAIME, kura jāprot izmantot. Tieši mūsu bērniem no visagrākā vecuma ir jāatīsta vērtība - es psts varu radīt, nevis postīt. Tam seko īpašība aizstāvēt savu vietu un lietas. Pie mums šobrīd daudz kas notiek otrādi...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru