Notiek kā solīts!

Notiek kā solīts! Briedis atskrēja pirmais un...ko viņš izdarīja? Gandrīz vai jānoper...

 Jelgavas Alnis gan kārtīgs, atnesa Jaunā gada apsveikumus.Tur Jums arī Rūtas un mani labā vēlējumi!

Ziemassvētku nakts koncerts atcelts

Ziemassvētku nakts koncerts Jelgavā atcelts, stāsta ka tas notiks kau kad  Vasarā Zvaigžņu ielā. Mūsu mājā vienkārši pietrūkst vietas. Taču, ja kādam ir griba, Brīvības ielas aplis ir Jūsu rīcībā.

Visiem jautrus Ziemassvētkus novēl lieliskais sešinieks! Briedis un Alnis pievienosies Jaunajā gadā.

Vilks ievilka savējos...

 Šis no Rīgas, kokus sākuši apbindēt....

 Šis no Ķārķiem, koka auto rūkoņa aizbaidijusi...

Šī no Lato kantora, domā kā Puaro uzmest....

Vilks...

Mūsu mājā ir ielavijies vilks....nav skaidrs ko viņš grib...

Vēstule Zolitūdes komisijai

Vērojums.

Nosūtu Jums savu vērojumu par visu līmeņu profesiju situāciju Latvijā.  Man Saeimas info birojs aizrādīja, ka vēstules jānoformē pēc noteikta standarta. Taču es vēlos nevis oficiāli ziņot un gaidīt oficiālas atbildes, bet tikai izteikt savu viedokli. Varbūt kādam noder. Žēl, ka Saeimai nav attīstīta šāda demokrātiska info forma. Šoreiz izmantoju savā blogā publicēto vēstuli paziņam Imantam Burvim.

Domāju, ka izglītības jautājumi prasīs  vēl plašākas diskusijas.

Kas attiecas uz Zolitūdi, tad  ir skaidrs, nav loģiski ka valsts ir izveidojusi absurdu kārtību, ka daži cilvēki var nodibināt uzņēmumus vai pat konsorcijus, kuri nav piesātināti ar atbilstošo profesiju speciālistu un tehnoloģiskiem resursiem, bet tomēr uzvar konkursos. Tad sekojoši piesaista apakšuzņēmēju rindu. Pēc neliela mana pētījuma Mazās Ģildes restaurācijā sienas restauratore saņēma tikai 1/10 daļu no plānotās darba algas. Ja tā, tad atbildību varētu definēt kā biznesa daļu. Ja atbildība nav definēta likumos, un reāli nesakārto darba vidi, tad tas nozīmē, ka saņemtā alga, peļņa un citi ieguvumi visām iesaistītām personām uzliek proporcionālu atbildību un atbilstošu laiku aiz restēm.

Visticamāk, ka jūsu komisijai būs grūti, jo ir milzīga atšķirība likumu papīru vidē un reālā profesiju darba vidē.  Kā apliecina Igaunijas pieredze, tur labi darbojās nozaru profesiju biedrību viedokļi politisko lēmumu pieņemšanā. Mūsu MK trīspušu padomē visi ir atkarīgi no valsts naudas, tāpēc tā ir tukšā lieta. Bet Latvija visu uztic darba devējiem. Profesiju organizācijas reāli netiek uzklausītas. Mēs jau pirms krīzes pareģojām, ka daudzas mājas būs jānojauc. Tagad viņas pašas sabrūk. Bet , tas jau cits stāsts. Te var palasīt...www.google.lv/webhp?sourceid=chrome-instant&ion=1&espv=2&ie=UTF-8#q=nodarbo%C5%A1an%C4%81s%2C%20profesijas%20un%

Ja adrese neveras, var pamēģināt

lvportals.lv - Nodarbošanās, profesija un meistarība ir ...

 Veiksmi godīgā darbā! Vilnis Kazāks.

Zolitudes komisija.

Ceturtdien, 27.novembrī, apstiprināts Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvs. Tajā darbosies Arturs Kaimiņš (LRA), Mārtiņš Šics (LRA), Kārlis Seržants (ZZS), Juris Vectirāns (ZZS), Kārlis Krēsliņš (NA), Inguna Rībena (NA), Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa), Zenta Tretjaka (Saskaņa), Ints Dālderis (Vienotība), Aleksejs Loskutovs (Vienotība), Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) un Ringolds Balodis (No sirds Latvijai), kurš ievēlēts par komisijas vadītāju.

Pievienoju vēl vēstuli Imantam. 

Imantam.

Imant! Mēs abi esam tēvi. Man pagaidām paveicas. Piedod, ka esmu laimīgāks.

Sistēmas izveides vainīgie ir zināmi.

Tie ir LC un PBLA darboņi, kas pirmie veidoja atjaunotās Latvijas valsts politiku.

Viņi parādīja , ka politiķi var nesodīti darīt visu, ko grib, un  ar nozaru profesionāļiem nekas nav jāsaskaņo, un viņu domas nav jāņem vērā. Teica – ar varu un naudu nedalās.

Viņi piespieda vai nopirka ierēdņus un juristus,  kuri lielā mērā izveidoja mūsdienu Latviju, tāda kāda tā šodien ir.

Es zinu, ka daudzi teiks, pie tā darbiņa ir daudzi vainīgie.

Es domāju, ka tā nav!  Galvenā vaina slēpjas tīšā profesionālās izglītības birokratizācijā, dabiskas nozaru profesionālisma realizācijas un pašattīstības bremzēšanā.

1.                  Izglītības ministrijai ir jāpublicē  ministra, MK premjera un partiju vadoņu uzvārdi, kuru iniciatīvas panāca, ka arodskolās likvidēja MEISTARA amatu. Tā arodskolas palika bez paša galvenā, kas raksturīgs šai skolai. Meistaru vietas aizņēma administrācijas draugi ar augstākajām izglītībām.

2.                  Jāpublicē politiskie autori mazo privāto augstskolu dibināšanā. Mazās augstskolas no lielajām izņēma lēti realizējamās profesijas un neatražo zinātnes speciālistus, tā ļoti sarežģot lielo augstskolu budžetu veidošanos un kvalitatīvu studiju procesa nodrošinājumu. (Tas arī būvniecības specialitātēs).

3.                  Jāpublicē idejas autori, kas atdalīja bezdarbnieku un tālākizglītības procesu no Valsts izglītības iestādēm. Izveidoja privātos kantorus, kuri bieži slēdz līgumus ar valsts skolām un paši vēl saņem peļņu.

4.                  Jāpublicē autori, kuri izdomāja, ka privātās iestādes var izdot valsts profesionālās izglītības dokumentu 6 mēnešos ( analoga dokumenta ieguvei valsts skolās jauniešiem jāmācās vairāki gadi).

5.                  Jāpublicē autori, kuri izdomāja, ka profesiju apliecinošā dokumentā var ierakstīt, ka jaunietis ir ieguvis nevis izglītību profesijā, bet kvalifikāciju.

6.                  Jāpublicē autori, kuri izdomāja uzņēmējdarbību nosaukt par komercdarbību. Visbiežāk daudzās profesijās komercdarbība ir tikai viena no uzņēmējdarbības funkcijām.

7.                  Jāpublicē autori, kuri izdomāja, ka uzņēmumus var vadīt jebkurš, bez jebkādas izglītības un profesijas.

8.                  Jāpublicē autori, kuri tīšam profesionālās meistarības vietā sāka lietot  vārdu – karjera. Kompetentie karjeristi ir līdzvainīgi Zolitūdē.

9.                  Sarakstu varam turpināt…

Vienkārši, ja mēs atradīsim  A-partiju vadītājus, B-izglītības ministrus un C- ministru prezidentus, mums būs, ar ko runāt. Viņi atcerēsies arī dokumentu sagatavotājus un lobijus.

Ko mēs viņiem prasīsim? Kāpēc jūs pakļāvāties darba devēju, dažu varas un naudas kāru cilvēku spiedienam, ļāvāt valstī  izveidot tādu izglītības un biznesa tiesisko sistēmu, kuru veido nevis atbildīgi profesionāļi, bet gan nejūtoši un nedomājoši kalpi?

Elementāra funkcionālā analīze parāda, ka vainīgs bija 4. vai 5.  izglītības līmeņa projektētājs, kurš kļūdījās projektējot.

Visvairāk vainīgs bija 3. vai 4. izglītības līmeņa darba vadītājs, kurš neieraudzīja kļūdu rasējumā un pieņēma darbā tādu izpildītāju (2 vai 3 izglītības līmenis), kura tiešas neprasmes dēļ aizgāja bojā tavs dēls, Imant.  Parasti montāžas meistari labi zina un sajūt, ko viņi dara. Lūgsim Dievu  par cietušajiem, …arī par pāri darītājiem, jo  viņiem pietrūka  valsts pieprasītās atbildības. Saņemot kvalifikācijas sertifikātu, cilvēki parakstās par atbildību.

Es pieminēju tikai 8, bet divdesmit gados ar saeimas un MK līdzdalību ir tapuši vairāk kā 20 profesionālismu degradējoši dokumenti.

Kā tas varēja  notikt?

Atmodas sākumā veiklie darba devēji izmantoja sociālismā sagatavotos speciālistus,  jo kvalitatīvu strādnieku netrūka. Darba devēji apvienojās organizācijā, kuru joprojām vada cilvēki, kas privatizēja un veiksmīgi pārdeva savus (Latvijas) uzņēmumus. LDDK spiediena rezultātā IZM, MK un Saeima  ieviesa liberālo kārtību, darbinieku vērtēšanā atsakoties no strādājošo kvalifikācijām. Darba samaksa kļuva par komercnoslēpumu. Meistarības jēdziens tika  aizvietots ar šauru kompetenču visvarenību. Taču aizmirsām, ka kompetenču summa veido  meistarību.

Šobrīd valstī ir izveidota pašpietiekama profesionālās izglītības sistēma, kas gļēvi pakļaujas darba devējiem, kuriem darba tirgū vajag skaistu nosaukumu universālos kareivjus, bez pašcieņas un bez saimnieka instinktiem.

Pats sliktākais ir tas, ka šajā valstiskās neatkarības laikā  cilvēki zaudējuši cerības, negrib izglītoties un sevi apliecināt darbā. Tieši darbā profesijā, kurā katrs redzētu  savu izaugsmi un labākas dzīves sākumu.

Pasapņosim. Pieņemsim, ja vairums strādājošo visās tautsaimniecības nozarēs sastāvētu vismaz vienā savas profesijas biedrībā un valsts  biedrībām uzliktu par pienākumu organizēt savas profesijas un savu  speciālistu izaugsmi, tad lietas kārtotos tradicionāli eiropeiski.

Taču mēs par savu profesiju attīstību paši nemaz nerūpējamies, un darba devēji to deleģējuši ministriju ierēdņiem. Tā mūsu valstī  tika izveidotas IZM izglītības satura, un  izglītības kvalitātes novērtēšanas birokrātijas. Rezultāti ir redzami.

Protams, ja valsts dokumenti neprasa pēc izglītības saņemšanas profesionālo izglītību pārvērst kvalitatīvā praksē, tad arī cilvēkiem nav dotas iespējas iet savā dzīvē kalnup. (Izņēmums ir mediķu un vēl dažu profesiju izglītības un kvalifikācijas iegūšanas kārtība).

Ka jaunajai valdībai būtu jādara?

1)      EM MK uzdevumā izziņo Tautsaimniecības nozaru izveidošanos. To var nošpikot no Igaunijas, tur kopā par profesiju attīstību lemj 16 ražojošās un tērējošās nozares.

2)    Tautsaimniecības nozares izveido Latvijas valsts Tautsaimniecības padomi.

3)      Nozares  (bez politiķu līdzdalības) deleģē tautsaimniecības  padomei, atkarībā no apspriežamo jautājumu līmeņa un satura,  ne tikai nozaru darba devējus, bet arī nozaru  profesiju  izglītotājus un nozaru strādājošo profesiju  pārstāvjus.

4)  Bez Tautsaimniecības padomes (nozaru atbilstošo speciālistu) piekrišanas politiskie lēmumi parasti netiek pieņemti. Tā iesākas  arī politizēto ministriju funkciju profesionalizācija  un profesionālisma atdzimšana valsts līmenī.

Bet kā tad būs ?  Latvijas Amatniecības kamera  jau ilgus gadus vērsusies pie LM, EM, IZM, MK VK,  MK un  Saeimas  ar dažādiem aicinājumiem atjaunot Latvijā tautsaimniecības nozares un nozaru speciālistu kvalifikācijas.  Līdz šim visi mūsu centieni pieminētajās iestādēs ir birokrātiski un politiski aprakti. Ierēdņi un politiķi jūtas visu zinoši un visu varoši.

Imant, atvaino! mēs sajutām, mēs sapratām, bet… mums neizdevās…

Mēs ļoti ceram, ka Tava un ļoti daudzu nelaimes nebūs veltas, tās atnesīs labākas ziņas.

Lieta ir tā, ka izglītība ir tikai ceļa sākums profesijā.

Valstī ļoti daudzām profesijām bez profesionālās izglītības dokumenta obligāti, sistemātiski  ir jāatjauno prakses apliecinājumi visos izglītības līmeņos, gan pašreizējos piecos, gan sagaidāmos astoņos, katras profesijas izglītības līmenī  ir jābūt iekšējai kvalifikāciju  sistēmai. No iesācēja līdz  ekspertam, ir jābūt sertifikātiem,  kuri apliecina strādājošā speciālista spējas uzņemties  atbildību un kvalitatīvi veikt darbus. Tāpat ir jāsertificē materiāli un tehnoloģijas. Par to pirmkārt ir jāuzņemas atbildība pašiem profesionāļiem. Neviens to labāk nepaveiks. Valstij ar likumu ir jānosaka šī uzticība un pārbaudes kārtība. Tas pamazām atjaunos arī strādājošo ieinteresētību un atraisīs censonību.

Jau simto reizi es atkārtoju,- tikai meistarība var radīt kvalitāti, bet kvalitāte rada kultūru. Valsts, kas ar likumu neaizstāv kvalitāti, ir nolemta neveiksmei!

Pielikumā  Igaunijas tautsaimniecības nozaru kvalifikāciju konsilijs. Vilnis Kazāks

Kā tapa Silvaniāna? Veltījums Meža fakultātes SPB 44. gadadienai!

1972. gadā mēs, LLU Meža fakultātes studenti, kas bijām apvienojušies SPB - lasi, studentu projektu birojā,  savā  fakultātē paši ierīkojām studentu kafejnīcu "Silvans" (Silvans - meža dievs). To paveica mūsu puiši Andrejs Baļčūns, Oskars Stankus, Nikolajs Dudzinskis un citi.Vēl šodien kafejnīca ir labi saglabājusies un strādā. Nedaudz vēlāk sapratām, ka mazliet iedzert un filozofēt kafejnīcā varam, bet  kustības pietrūkst un mums ar meitenēm dejot arī patīk! Tāpēc nolēmām veidot blakus vestibilā deju placi - dancingu. Ielikām koka grīdu un domājām par atbilstošu sienu noformēšanu.Tā kā es diplomdarba laikā  biju studējis krāsu teoriju un daudz mācījies no sava diplomdarba vadītāja, toreizējā Latvijas Arhitektu savienības priekšsēža un LMA pasniedzēja Voldemāra Šusta, sapratu ka ar krāsu, formu, gaismu un ēnām var mūziku atdzīvināt! Toreiz arī Raimonds Pauls  sāka ar krāsu mūziku ņemties. Bija dzinulis viņu pārspēt!  Manas sievas Rūtas  brālēns Harijs Bušs studēja LU fizmatos un nebija ilgi jāpierunā! Iecavā, kur viņš dzīvoja, tapa krāsu mūzikas kaste ar pamatīgu pašbūvētu kompjūteru.  Taču  urdīja dziļāks nemiers,  un sienas gleznojuma kompozīcijā  riskēju ielikt politisku akcentu. Uzmanīgi vērojiet krāsu mūzikas fona risinājumu uz sienas. Iespējams, ka projekta skices lapā to var labāk saprast. Stāsts tapa sekojošs. Visur  tā laika politika slavināja komunistisko partiju un Ļeņinu, bet viņa attēlojumu mākslā sauca par ĻEŅINIĀNU.  Mēs piedāvājām savu alternatīvu - SILVANIĀNU. Tajā Latvijas mežus un ar tiem saistītās  lietas simbolizē daudzkrāsains zarains koks. Mūsu koks  nav uz meža vai laimīgās zemes zilās tāles fona veidots, bet izaug  oranži dzeltenā gaismā. Protams, zari stāsta par sabiedrību un cilvēkiem.  Mani tolaik iedvesmoja disertācijas vadītājs Ivars Srautmanis ar saviem stāstiem par līniju un formu nozīmi un iespējām arhitektūrā. Es izvēlējos zilo zaru dominanti no stumbra vidus daļas uz augšu pa labi. Tie zari izdevās pārliecinoši kā stāsts un ticība labajam. Taču kreisajā pusē bija īstie mūsējie - latvju mežu patrioti, tā ir zaļā grupa, kas auga vareni uz augšu! Bet…te parādās sarkano zaru grupa, kura nomāc zaļos un, krustojoties ar sarkanajiem, zaļie izbalē...Viltība bija tāda, ka vienā leņķī zaļie vispār zaudēja krāsu, jo gleznots tika uz reljefaini fakturētas virsmas. Domāju, nav jāpaskaidro, kas bija sarkanie. Stāsts tomēr nebeidzās bēdīgi!  Mēs blakus zaļajiem redzam salātzaļo studentiņu, kuru nevar nomākt nekas, viņš, krāsu nemainot, uzvar sarkanos un ieaug debesīs! 

Kā tad ir, mums Latvijas PSR LLU Meža un kokapstrādes  fakultātē bija vai nebija nevardarbīgā pretošanās sarkanām krievu komunisma idejām? 

Šajā Meža fakultātes dancinga  iekārtošanā piedalījās Harijs Bušs, Andris Vītols, Līga Bībere, Ilze Liepiņa, Anita Cvetkova, Anita Bērziņa, Aivars Kalva, Uldis Auziņš un daudzi citi.

Daudz laika ir aizgājis. Mūsu krāsu mūzika uz vairākiem gadiem bija pārākā Latvijā, jo brīnišķīgi strādāja sienas krāsu un prožektoru krāsainās gaismas spektra cīņa. Es ceru, ka tie, kas redzēja un baudīja šos pasākumus, atceras, kā optiskā kustībā līksmoja siena, kuru mēs nosaucām par Silvaniānu! 

Kas vēl? Uz Silvaniānas atklāšanu mēs uzaicinājām draugus no Mākslas akadēmijas. Atceros Viesturu Vilku, Leonardu Laganovski, Dzintru Motti ...bija vēl gana daudzi, kurus neatceros.... Taču  viens no viņiem uz rīta pusi zem mūsu ozola dziedāja un  teica runu: es zinu, Latvija būs brīva! Kurš tas bija? Padodiet tālāk šo ziņu! Varbūt kāds atceras? To man šajā dzīvē vēl gribas noskaidrot. Varbūt Vorkals?  
vilnis.lak@inbox.lv
P.S.  Kad satikāmies SPB 39. gadadienā, runājām, ka Silvaniānu varbūt vajag atjaunot. Veiksmi visiem!

Jauni viesi pamestā logā!

RTU 2014. Bakalauru darbi

RTU 2014. Bakalauru darbi
Šeit arī saite uz bildēm: http://www.failiem.lv/u/ripvlju

Amatniecība un autortiesības

2014. Gada 13. Maijā plkst. 15.00, Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 20., otrajā stāvā Lielajā konferenču zālē lekcija „Autortiesības, tiesību īstenošana”.

Lekciju rīko Latvijas Amatniecības kameras „Daiļkrāsošanas un polihromās restaurācijas biedrība” kopā ar „Ilmāra Šatova juridisko biroju”.

Seminārs ir bezmaksas, ilgums 1 stunda. Semināra struktūra :

1.      Ar autortiesībām aizsargājams darbs

2.      Autora mantiskās un personiskās tiesības

3.      Līgumi

4.      Tiesību īstenošana

Lekciju vadīs Ilmārs Šatovs, Zvērināts advokāts, Latvijas un Eiropas patentpilnvarotais preču zīmju un dizainparaugu lietās, sertificēts mediators, e-pasts: ilmars@satovs.lv

Ja kādam ir kādi jautājumi par autortiesībām, vai tēmas, par kurām kāds vēlas kaut ko īpaši dzirdēt, droši to visu var sūtīt uz augstākminēto e-pastu. Par pārējiem jautājumiem zvanīt Arvīdam Plokštam tālr. 29233376

Trešās koka auto sacensības Kārķos 30.04.2014.

Trešās koka auto sacensības Kārķos 30.04.2014.

Jau trešo gadu piedāvājam iespēju bērniem, jauniešiem un visiem ieinteresētajiem no dabiska koka izgatavotu pašgājēju auto sacensības, tāpat kā pērn un aizpērn! Labām lietām nav nekā lieka! Kā dzinējs, - motors darbojās koka zars vai maikste kura iztaisnojoties velk auklu un tā griež asi ar riteņiem. Tehniskie noteikumi ir bargi! Tas joks! Absolūti nekādu ierobežojumu! Auto detaļu izmēri, forma, krāsa, ...un viss pārējais...jūsu brīva izvēle. Uzvar tālāk aizbraukušais!!! Skaidrs, ka visu izšķirs laba konstrukcija un stiprs motors! Kā tas notiek var aplūkot… TVNET :: Online TV - Vidzemē sarīko koka auto sacīkstes Ko esam secinājuši. Šogad, lai nezaudētu interesi dažāda lieluma automobiļu taisītāji, sadalīsim spēkratus pēc maiksts (dzinēja kārts) garuma – 1,0; 2,0; metri un garāki. Būs arī brīvā klase, jaunrade bez noteikumiem. Zinām, ka balvas būs interesantas no Latvijas Amatniecības kameras, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Izgudrotāju biedrības, mežu un kokapstrādes organizācijām un firmām. Pašvaldības un vietējie arī vēlas atzīmēt savējos. Pagājušā gadā Koka auto sacensības notika ne tikai Kārķos, arī Valkā, Vijciemā , Jelgavā un vairākas reizes Rīgā. Rīgā Vijciemietis Valdis Šaicāns uzstādīja Latvijas rekordu 34,2 metri. Protams, ka parasti, darbosies RTU zaļā koka darbnīca un jaunums - ēnu teātris. Padodiet ziņu tālāk! Kārķēnieši viesmīlīgi piedāvā naktsmājas no tālienes atbraukušajiem jau otrdienas vakarā. 26068289 Sandra. Neskaidrības skaidros Madara.Kosolapova@inbox.lv Nekādu blēdību, tikai gudras viltības!!! Sekojiet vilniskazaks.blogspot.com  Ievietoju pērnā gada Madaras atskaiti. Veiksmi visiem! Lai top!  Vilnis

Veltījums manam skolotājam Vilnim Zariņam

Vārda brālis stāstīja par amatnieka misiju pasaulē! Viņš vienmēr atgādināja, ka amatnieki ir maz atkarīgi no dievībām un politiķiem. Visvairāk amatnieki gūst no savām spējām saprast apkārtējo pasauli un dabas materiju pārvērst derīgās lietās. No Viļņa Zariņa daudz esmu mācījies, to sakārtoju tā ...

Amatniecības nozīme šodien (veltījums manam skolotājam Vilnim Zariņam 24.05.1930.-30.01.2014.).

1. Amatniecība ir vissenākais vērtību radīšanas veids, kas palīdzēja dabas materiālus pielāgot cilvēku dzīves vajadzībām. Būtībā amatniecībā (rokdarbā – handicraft, Handwerk, рукоделие...) ir kopienu kultūru sākumi. Tā radās artefaktu daudzveidība.

2. Amatniecība palīdzēja  attīstīties daudzām nozarēm, jo nodrošināja darba rīkus zemniekiem, zvejniekiem, jūrniekiem u.tml.

3. Amatniecība sniedz palīdzību ne tikai profesiju attīstībai, bet arī izglītības, veselības, sociālo u.c. lietu kārtošanā.

4. Amatniecība dod iespēju baudīt aizgājušo laiku sajūtas. Amatniecība vienmēr būs nepieciešama vēsturisku objektu apkopšanā un restaurācijā. Nevar  restaurēt lietas cilvēki, kuri neprot tās izgatavot. Tā tas paliks mūžīgi.

5. Amatniecībā ir pamati tautu māku un mākslu daudzveidībai.

6. Amatniecība ir izcili efektīga visa veida enerģiju taupīšanā, jo maksimāli izmanto vietējos resursus; amatnieki neko nedara lieki. Šodien sakām  - zaļais dzīvesveids.

7. Amatniecība ir neaizvietojama privātīpašuma un patstāvības attīstībā.

8. Amatniecībai ir visdrošākais ceļš uz uzņēmējdarbības uzsākšanu  un sabiedrības vidusslāņa veidošanu.

9. Amatniecība ir operatīvā attīstībā, jo meistars un  klients vienojas bez starpniekiem.

10. Amatniecībā ir sākotne daudzām rūpniecības strādnieku profesijām.

11. Amatniecība ir brīnišķīgs brīvā laika pavadīšanas veids. Amatniecība palīdz ģimenē pārmantot vērtības un vieno paaudzes.

12. Amatniecība vispilnvērtīgāk nodarbina cilvēku, jo vienlaikus harmoniski attīsta fiziskos, prāta un sajūtu resursus. Šīs lietas pēta holistika (nejauksim ar sholastiku!).

13. Amatniecība ir neaizvietojama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo ļauj darboties katram savu iespēju robežās.

14. Amatniecības palīdzība ir neaizvietojama profesionālai mākslai un arhitektūrai, bet īpaši tēlniecībai un dizainam.

15. Amatniecības produkti labāk par lielo firmu zīmoliem kalpo klientu personības attīstībai un atklāsmei. Cilvēks nekļūst par ”vienu  no…”

16. Amatniecība šodien dziļi atklāj tautu mentalitāti un nacionālo savdabību.

17. Amatniecība piedāvā brīvību. Jo augstāka ir cilvēka meistarība, jo lielāku brīvību viņš bauda.

 Padomāsim -  kāpēc Vācijas, Francijas, Igaunijas un citas ES valdības iekļauj, bet Latvijas valdība neiekļauj amatniecību  valsts attīstības plānos? Kāpēc Latvijā ārodskolas likvidēja Meistara amatu ? 

Imantam.

Imant! Mēs abi esam tēvi. Man pagaidām paveicas. Piedod, ka esmu laimīgāks.

Sistēmas izveides vainīgie ir zināmi.

Tie ir LC un PBLA darboņi, kas pirmie veidoja atjaunotās Latvijas valsts politiku.

Viņi parādīja , ka politiķi var nesodīti darīt visu, ko grib, un  ar nozaru profesionāļiem nekas nav jāsaskaņo, un viņu domas nav jāņem vērā. Teica – ar varu un naudu nedalās.

Viņi piespieda vai nopirka ierēdņus un juristus,  kuri lielā mērā izveidoja mūsdienu Latviju, tāda kāda tā šodien ir.

Es zinu, ka daudzi teiks, pie tā darbiņa ir daudzi vainīgie.

Es domāju, ka tā nav!  Galvenā vaina slēpjas tīšā profesionālās izglītības birokratizācijā, dabiskas nozaru profesionālisma realizācijas un pašattīstības bremzēšanā.

1.                  Izglītības ministrijai ir jāpublicē  ministra, MK premjera un partiju vadoņu uzvārdi, kuru iniciatīvas panāca, ka arodskolās likvidēja MEISTARA amatu. Tā arodskolas palika bez paša galvenā, kas raksturīgs šai skolai. Meistaru vietas aizņēma administrācijas draugi ar augstākajām izglītībām.

2.                  Jāpublicē politiskie autori mazo privāto augstskolu dibināšanā. Mazās augstskolas no lielajām izņēma lēti realizējamās profesijas un neatražo zinātnes speciālistus, tā ļoti sarežģot lielo augstskolu budžetu veidošanos un kvalitatīvu studiju procesa nodrošinājumu. (Tas arī būvniecības specialitātēs).

3.                  Jāpublicē idejas autori, kas atdalīja bezdarbnieku un tālākizglītības procesu no Valsts izglītības iestādēm. Izveidoja privātos kantorus, kuri bieži slēdz līgumus ar valsts skolām un paši vēl saņem peļņu.

4.                  Jāpublicē autori, kuri izdomāja, ka privātās iestādes var izdot valsts profesionālās izglītības dokumentu 6 mēnešos ( analoga dokumenta ieguvei valsts skolās jauniešiem jāmācās vairāki gadi).

5.                  Jāpublicē autori, kuri izdomāja, ka profesiju apliecinošā dokumentā var ierakstīt, ka jaunietis ir ieguvis nevis izglītību profesijā, bet kvalifikāciju.

6.                  Jāpublicē autori, kuri izdomāja uzņēmējdarbību nosaukt par komercdarbību. Visbiežāk daudzās profesijās komercdarbība ir tikai viena no uzņēmējdarbības funkcijām.

7.                  Jāpublicē autori, kuri izdomāja, ka uzņēmumus var vadīt jebkurš, bez jebkādas izglītības un profesijas.

8.                  Jāpublicē autori, kuri tīšam profesionālās meistarības vietā sāka lietot  vārdu – karjera. Kompetentie karjeristi ir līdzvainīgi Zolitūdē.

9.                  Sarakstu varam turpināt…

Vienkārši, ja mēs atradīsim  A-partiju vadītājus, B-izglītības ministrus un C- ministru prezidentus, mums būs, ar ko runāt. Viņi atcerēsies arī dokumentu sagatavotājus un lobijus.

Ko mēs viņiem prasīsim? Kāpēc jūs pakļāvāties darba devēju, dažu varas un naudas kāru cilvēku spiedienam, ļāvāt valstī  izveidot tādu izglītības un biznesa tiesisko sistēmu, kuru veido nevis atbildīgi profesionāļi, bet gan nejūtoši un nedomājoši kalpi?

Elementāra funkcionālā analīze parāda, ka vainīgs bija 4. vai 5.  izglītības līmeņa projektētājs, kurš kļūdījās projektējot.

Visvairāk vainīgs bija 3. vai 4. izglītības līmeņa darba vadītājs, kurš neieraudzīja kļūdu rasējumā un pieņēma darbā tādu izpildītāju (2 vai 3 izglītības līmenis), kura tiešas neprasmes dēļ aizgāja bojā tavs dēls, Imant.  Parasti montāžas meistari labi zina un sajūt, ko viņi dara. Lūgsim Dievu  par cietušajiem, …arī par pāri darītājiem, jo  viņiem pietrūka  valsts pieprasītās atbildības. Saņemot kvalifikācijas sertifikātu, cilvēki parakstās par atbildību.

Es pieminēju tikai 8, bet divdesmit gados ar saeimas un MK līdzdalību ir tapuši vairāk kā 20 profesionālismu degradējoši dokumenti.

Kā tas varēja  notikt?

Atmodas sākumā veiklie darba devēji izmantoja sociālismā sagatavotos speciālistus,  jo kvalitatīvu strādnieku netrūka. Darba devēji apvienojās organizācijā, kuru joprojām vada cilvēki, kas privatizēja un veiksmīgi pārdeva savus (Latvijas) uzņēmumus. LDDK spiediena rezultātā IZM, MK un Saeima  ieviesa liberālo kārtību, darbinieku vērtēšanā atsakoties no strādājošo kvalifikācijām. Darba samaksa kļuva par komercnoslēpumu. Meistarības jēdziens tika  aizvietots ar šauru kompetenču visvarenību. Taču aizmirsām, ka kompetenču summa veido  meistarību.

Šobrīd valstī ir izveidota pašpietiekama profesionālās izglītības sistēma, kas gļēvi pakļaujas darba devējiem, kuriem darba tirgū vajag skaistu nosaukumu universālos kareivjus, bez pašcieņas un bez saimnieka instinktiem.

Pats sliktākais ir tas, ka šajā valstiskās neatkarības laikā  cilvēki zaudējuši cerības, negrib izglītoties un sevi apliecināt darbā. Tieši darbā profesijā, kurā katrs redzētu  savu izaugsmi un labākas dzīves sākumu.

Pasapņosim. Pieņemsim, ja vairums strādājošo visās tautsaimniecības nozarēs sastāvētu vismaz vienā savas profesijas biedrībā un valsts  biedrībām uzliktu par pienākumu organizēt savas profesijas un savu  speciālistu izaugsmi, tad lietas kārtotos tradicionāli eiropeiski.

Taču mēs par savu profesiju attīstību paši nemaz nerūpējamies, un darba devēji to deleģējuši ministriju ierēdņiem. Tā mūsu valstī  tika izveidotas IZM izglītības satura, un  izglītības kvalitātes novērtēšanas birokrātijas. Rezultāti ir redzami.

Protams, ja valsts dokumenti neprasa pēc izglītības saņemšanas profesionālo izglītību pārvērst kvalitatīvā praksē, tad arī cilvēkiem nav dotas iespējas iet savā dzīvē kalnup. (Izņēmums ir mediķu un vēl dažu profesiju izglītības un kvalifikācijas iegūšanas kārtība).

Ka jaunajai valdībai būtu jādara?

1)      EM MK uzdevumā izziņo Tautsaimniecības nozaru izveidošanos. To var nošpikot no Igaunijas, tur kopā par profesiju attīstību lemj 16 ražojošās un tērējošās nozares.

2)    Tautsaimniecības nozares izveido Latvijas valsts Tautsaimniecības padomi.

3)      Nozares  (bez politiķu līdzdalības) deleģē tautsaimniecības  padomei, atkarībā no apspriežamo jautājumu līmeņa un satura,  ne tikai nozaru darba devējus, bet arī nozaru  profesiju  izglītotājus un nozaru strādājošo profesiju  pārstāvjus.

4)  Bez Tautsaimniecības padomes (nozaru atbilstošo speciālistu) piekrišanas politiskie lēmumi parasti netiek pieņemti. Tā iesākas  arī politizēto ministriju funkciju profesionalizācija  un profesionālisma atdzimšana valsts līmenī.

Bet kā tad būs ?  Latvijas Amatniecības kamera  jau ilgus gadus vērsusies pie LM, EM, IZM, MK VK,  MK un  Saeimas  ar dažādiem aicinājumiem atjaunot Latvijā tautsaimniecības nozares un nozaru speciālistu kvalifikācijas.  Līdz šim visi mūsu centieni pieminētajās iestādēs ir birokrātiski un politiski aprakti. Ierēdņi un politiķi jūtas visu zinoši un visu varoši.

Imant, atvaino! mēs sajutām, mēs sapratām, bet… mums neizdevās…

Mēs ļoti ceram, ka Tava un ļoti daudzu nelaimes nebūs veltas, tās atnesīs labākas ziņas.

Lieta ir tā, ka izglītība ir tikai ceļa sākums profesijā.

Valstī ļoti daudzām profesijām bez profesionālās izglītības dokumenta obligāti, sistemātiski  ir jāatjauno prakses apliecinājumi visos izglītības līmeņos, gan pašreizējos piecos, gan sagaidāmos astoņos, katras profesijas izglītības līmenī  ir jābūt iekšējai kvalifikāciju  sistēmai. No iesācēja līdz  ekspertam, ir jābūt sertifikātiem,  kuri apliecina strādājošā speciālista spējas uzņemties  atbildību un kvalitatīvi veikt darbus. Tāpat ir jāsertificē materiāli un tehnoloģijas. Par to pirmkārt ir jāuzņemas atbildība pašiem profesionāļiem. Neviens to labāk nepaveiks. Valstij ar likumu ir jānosaka šī uzticība un pārbaudes kārtība. Tas pamazām atjaunos arī strādājošo ieinteresētību un atraisīs censonību.

Jau simto reizi es atkārtoju,- tikai meistarība var radīt kvalitāti, bet kvalitāte rada kultūru. Valsts, kas ar likumu neaizstāv kvalitāti, ir nolemta neveiksmei!

Pielikumā  Igaunijas tautsaimniecības nozaru kvalifikāciju konsilijs. Vilnis Kazāks