...@NAP2020

Adrese. NAP2020  Tāda ir adrese, kurā var atrast mūsu valsts politiķu piedāvāto kārtējo nākotnes vīziju. Lai mēs varētu ieraudzīt savu vietu, lasiet rūpīgi un domājiet, kur un kā šajā dokumentā skaidri un nepārprotami varētu ievietot amatniecību un dizainu. NAP veidotāji  nav ņēmuši vērā mūsu ieteikumus. (Amatniecība, meistardarbnīcas, duālā izglītība un dizains) Ekonomikas ministrs pateica, ja tevis nav NAP-ā, tad tevis nav vispār. Viņš nejoko. Dokumentā pagaidām dominē industrijas, amatniecība un dizains  tur vispār nav pieminēts. Mūsu tautas sensenais ražošanas veids, kas lielā mērā veidojis  vides savdabību, un ir arī modernā dizaina pamatā, pagaidām ir ignorēts. 1) Situācija. Mums ir nepieciešams NAP veidotājus pārliecināt, ka mūsdienu Eiropas  sabiedrībā joprojām pastāv dažādi ražošanas veidi, un ir ļoti nepārdomāti, ja neļaujam reāli konkurēt rūpniecībai ar amatniecību un lauksaimniecībai ar zemniecību.  Amatniecība ir konkurētspējīga rūpniecībai, īpaši dabisko materiālu pielietošanā, skaistumkopšanā un restaurācijā un servisā. Internets iedeva amatniecībai jaunas iespējas! Amatnieku kooperācijas jau ir un varētu būt vēl efektīvākas. Īpaši efektīgus produktus varam radīt, ja industriālo produktu atsvaidzinām ar individuāliem akcentiem. LAK sadarbībā ar RTU ir veikusi pētījumus, kuri apliecina nākotnes produktu ekoloģiskās kvalitātes nozīmību. Ir izstrādāti vairāki ekokvalitātes  kritēriji un Latvija varētu būt pionieri ekokvalitāšu precīzā novērtēšanā. Mūsu metode ļauj klientiem  izvēloties preci vai pakalpojumus vienlaikus ērti kontolēt  ieguvumus un zaudējumus cilvēkiem un dabai. Tas būtu paties izaicinājums. 2) Centralizācija un decentralizācija. Reģioniem ir jāatīstas, tas ir atzīstami, ka tiek veidoti industriālie centri. Taču, ne tiki industriālos centros, bet visā Latvijas teritorijā ir jādzīvo cilvēkiem. Jo vairāk būs viensētas un skrājciemati, jo dabiskāka un drošāka būs mūsu vide. Vides zaļums ir jauzrauga un jākopj. Meistardarbnīcu tīkls ir absolūti nepieciešams, tieši meistardarbnīcas garantē cilvēku drošību. Tā ir Eiropas pieredze. Vidusslānis veido meistardarbnīcas. Katras valsts  industrijas līmenis var izaugt balstoties galvenokārt uz vietējo meistarību. Meistarība, kvalitāte un kultūra ir saistītas lietas. Ja Latvijā radīsim ārvalstu kapitālam piederošas, neatbilstoši lielas ražotnes, mēs tā ātri iztērēsim savu zaļumu. 3) Profesionālās izglītības sistēmas.   NAPs paredz rūpniecībā  ieviest Latvijā nepārbaudīto,  modulāro profesionālo izglītību, kura bija aktuāla darbaspēka trūkumā (sk.292), šobrīd gan gudrākie indusrtiāļi pievēršas universālākām metodēm.  Taču  amatniecībā,  mēs iesakām  atjaunot sen pārbaudīto, Eiropas tradicionālo vērtību duālo profesionālo izglītību, tas ir meistara un mācekļa kopdarbību. Tā ir lēta un efektīva vērtība, pārbaudīta daudzos aspektos un joprojām nevainojami darbojās, ir prestiža un atzīta. Pie tam, daudzas profesijas  pilnvērtīgi var apgūt tikai mācībā pie meistara (floristi, jumiķi, skursteņslaucītāji, akmens cirtēji un mūrnieki, zirgu kalēji, daiļamatniecība un ar mākslu saistītie amati, restaurātori, un tml.) Pamats duālās sistēmas neatzīšanai ir  dažu iespaidīgu darba devēju neslēptai vēlmei  amatniekus pārveidot par strādniekiem, tas ir, turpināt sociālismu. 4) Funkciju pārdale.Ir jābeidz  profesiju degradēšana ar ierēdņu iejaukšanos nozaru ražošanas veidu  saturā. Profesijas saturs nevar būt konkurētspējīgs ja tas ir  standartizēts, jo arī profesijas atrodas nemitīgā attīstības sacensībā. (Es nerunāju par tehniskiem standartiem). Atšķirīgo ražošanas veidu profesionāļi  kā lielā rūpniecībā un lauksaimniecībā, tā arī  amatniecībā un zemniecībā nodarbinātie,  ir ieinteresēti paši  savas profesionālās izglītības jautājumus risināt. Šos jautājumus  risina uzņēmēju un profesiju biedrības. Valstij ir jābūt drosmīgai un jāizbeidz IZM satura centra un kvalitātes pārbaudes dienesta "pakalpojumi". Tajos ir daudz lieka un attīstību traucējoša. Piem., pārbaudiet rūpīgi IKVD reģistrus, tur bijušie IZM ierēdņi ir daudz savā labā pastrādājuši. Valstij patiešām būtu nepieciešamas nelielas akadēmiskas profesiju pētniecības laboratorijas atbilstoši pie LLU un RTU. 5) Valstij ar likumu ir jāatbalsta kvalitāte. Šobrīd pasaule ar modernām komunikācijām redz kā  Latvijas zaļais produkts top konkrētā vidē.  Starptautiski atzīti kvalitātes apliecinājumi ir  materiāliem, procesiem un meistariem, vienalga lielā vai mazā ražošanā viņš strādā.  Šodien ražotājam pašam ir jāpārņem mēdija un izglītotāja, ne tikai plika reklāmas funkcija. Tas būtu Latvijas zīmols. Rūpnīcās sdalītā darbā  aktuālas ir nodarbnināto kompetences, amatniecībā meistara meistarība rada kvalitāti. Kvalitāte rada kultūru, kultūra labāku un interesantāku vidi, darbu un dzīvi 6) Dizains. Drošs, ērts un skaists produkts ir labas dzīves pamats. Tādu izvēlas daudzi. Vairums cilvēki pasaulē ir sapratuši, ka nevis lielražotāja un lieltirgotāja peļņa, bet gan klienta ērtības ir vērtības mēraukla. Īpašā cieņā ir dabiski produkti un pakalpojumu individualizācija. Protams, budžets ir jāpiepilda. Te VIDam varētu palīdzēt, konkurentu pašuzraudzības mehanismi - profesiju biedrības un kameras. 7) Pārstāvniecības kompetences. Mūsu valsts politiskās un biznesa pārstāvniecības ārzemēs  ir jāpiepilda ar Latvijas vadošo ražošanas nozaru  pārzinātājiem. Eksporta nodrošinājums būtu nozīmīga palīdzība ražotājiem. Šie aspekti pietrūkst NAPā. Iesvītrotās vietas shēmā norāda uz sadarbības laukiem profesionālai amatniecībai ar rūpniecību un mājražošanu. Kolēģi! Studējiet NAPu! Sazināmies un 03.09.2012.tiekamies un spriežam kā rīkoties tālāk.