Dzīvi nevar sakārtot tikai ar fantāzijām.
Jau 20 gadus sekojot mūsu valsts politiķu un ierēdņu rīcībai, kuri vada un pārvalda valsti ar ministrijām un to pakļautības mehānismiem, secinām, ka daudzas lietas varētu kārtot labāk. Mēs esam sapratuši, ka lietas patiešām varētu sakārtot labāk, ja politiķi un ierēdņi izprastu vērtību radīšanas procesus dziļāk un plašāk.
Katru gadu Latvijas Amatniecības kameras (LAK) jaunajiem meistariem lūdzam uzrakstīt iemeslus, kādēļ viņi izvēlējās darbu amatniecībā, nevis rūpniecībā. Te sakārtojām jauno meistaru viņu viedokļus.
Kāpēc tas nepieciešams?
Mēs saredzam amatniecības attīstībai nopietnu apdraudējumus, jo:
1) V.Dombrovska iepriekšējā valdība nepildīja savu deklarēto solījumu atzīt amatniecību kā īpašu ražošanas veidu.
2) V.Dombrovska pašreizējā valdība nevienu amatnieku priekšlikumu neiekļāva savā valdības deklarācijā un rīcības plānā.
3) MK izveidotais Pārresoru Koordinācijas centrs nevienu ar amatniecību saistīto priekšlikumu neiekļāva NAP-ā .
4) Šobrīd IZM uzdevumā VIAA, LDDS un LBAS veic dārgu (2,5 milj.Ls) pētījumu par profesiju pilnveidi Latvijā. Pētījumā amatnieciskās profesijas tiek mākslīgi pakļautas rūpniecībai, jo atšķirības neredzot. Reāli tas nozīmē amatniecības un rūpniecības ražošanas veida attīstības, konkurences un kooperācijas iespēju ierobežošanu.
Salīdzinājuma pārskats
|
Amatniecībā strādā amatnieki
|
Rūpniecībā strādā strādnieki
|
1.
|
amatniecībā, atkarībā no profesijas rakstura, strādā viens vai daži
|
rūpniecībā, atkarībā no darbu specifikas, strādā daži, daudzi, vai ļoti daudzi
|
2.
|
uzņēmīgs amatnieks var izveidot darba vietu un uzsākt darbu ar minimāliem ieguldījumiem
|
strādniekam ir nepieciešama darba vieta pie darba devēja uzņēmumā
|
3.
|
amatnieki strādājot nemitīgi domā par darbu amatā kopumā un tā pilnveidošanu. Darbs parāda labāko un attīsta lietu un darītāju
|
strādnieki domā par konkrētu operāciju nevainojamu izpildi. Kopumā domāt strādniekiem nav aktuāli. Darbs prasa pakļaušanos projektam
|
4
|
amatnieki paši plāno un operatīvi pieņem lēmumus, kā veikt savus konkrētos darbus
|
rūpniecībā plānošana un lēmumu pieņemšana nav strādnieku lieta
|
5
|
amatnieki nevienā darba etapā necieš lieko, arī darbu projektēšanu un konstruēšanu veic atbilstoši nepieciešamībai
|
strādnieki projektēšanu un konstruēšanu neveic, bet apgūst rasējumu lasīšanu un precīzu darbu izpildi
|
6
|
amatnieki veic materiālu aprēķinus, izvēli un tos sagādā
|
strādnieki ar materiālu aprēķināšanu, izvēli un sagādi nenodarbojas
|
7
|
amatnieki darbā paši papildina savas zināšanas, prasmes un atbildību, kopā tas ir - meistarību
|
strādnieki strādā savās profesijās, strādnieka zināšanas, prasmes un atbildība tiek ieprojektēta viņa kompetencēs.
|
8
|
amatnieki darba laiku izvēlas paši
|
strādnieki strādā pēc grafika, noteiktās maiņās
|
9
|
amatnieki darba tempu un ritmu (pauzes) izvēlas paši, tas nenogurdina
|
strādnieku darba tempu un ritmus unificē konveijers, daudziem jāpiemērojas, tas nogurdina
|
10
|
amatniekiem pašiem īpašumā pieder darbarīki un darbnīcas
|
rūpnīca un inventārs pieder īpašniekam
|
11
|
darbā meistars zina, prot un atbild par visu darba procesu
|
strādnieks ir specializējies noteiktu darbu etapu (profesiju) veikšanā
|
12
|
Amatniecībā profesijas, atkarībā no amatnieciskā produkta vai pakalpojuma pieprasījuma, dzimst, sadalās vai mirst
|
Strādnieku profesijas tiek veidotas atbilstoši rūpnieciskā produkta ražošanas tehnoloģijām
|
13
|
amata meistars darba procesu bieži kontrolē ar visām maņām
|
tehnologs rūpniecisko ražošanas procesu kontrolē ar tehniskiem mērījumiem
|
14
|
amatniecībā bieži nekas nav jāstandartizē, klients, vide un ergonomika nosaka parametrus
|
rūpniecībā standartizācija ir pamats
|
15
|
amatnieki gatavo produktus individuālam pasūtījumam vai tirgum
|
strādnieki galvenokārt piedalās tipveida lielsēriju produktu ražošanā
|
16
|
vairums izejmateriālu amatnieciskajā ražošanā ir dabiski produkti
|
vairums izejmateriālu rūpnieciskajā ražošanā ir pārveidoti atbilstoši ražošanas procesam
|
17
|
ražošana amatniecībā ir neliela, decentralizēta un draudzīga dabai
|
ražošanas rūpniecībā ir mērogos liela, centralizēta un bieži kaitē dabai
|
18
|
amatnieciski gatavotie produkti ir dabiskāki un draudzīgāki cilvēku veselībai
|
izejmateriāli rūpnieciskajā ražošanā tiek pārveidoti un attālināti no dabiskuma, pastāv lielāks risks lietotāju veselībai
|
19
|
amatniecības ražošanas veida specifika daudzos amatos visefektīvāk var palīdzēt cilvēkiem ar veselības problēmām
|
rūpnieciskā ražošanas veidā arī ir darba pozīcijas, kurās var iesaistīt cilvēkus ar veselības problēmām. Zināms risks pastāv pašam izpildītājam
|
20
|
amatnieki teorijas un prakses jauninājumus iegūst sistemātiski, ilgstoši darot savu darbu
|
strādnieki jaunas zināšanas un prasmes iegūst cikliski, apgūstot jaunu produktu ražošanu vai, notiekot iekārtu nomaiņai
|
21
|
Daudzos amatos amatnieku darbā harmoniski tiek nodarbināts viss ķermenis, amatnieki bieži saka - es darbā baudu darbu
|
strādnieki galvenokārt nodarbina tikai rokas vai prātu, emocijas traucē
|
22
|
Labiem amatniekiem pēc darba nevajag nekādas maksas izklaides
|
strādniekiem nereti nepieciešamas speciālas procedūras „atlaist” saspringumu
|
23
|
amata meistari veido ”savu rokrakstu”, tas veicina viņu produktu individualizāciju un ”personas atpazīstamību”
|
strādājot rūpnīcā tas nav iespējams
|
24
|
amatniekiem ir iespējas pārmantot un attīstīt nacionālās tradīcijas
|
rūpniecībā nodarbinātajiem to ir grūti izdarīt
|
25
|
amatniekiem nepieciešama universāla izglītība, skolās apgūstot teoriju un pie meistariem meistardarbnīcās praksi (duālā izglītība)
|
strādniekiem piemērota šauri specializēta izglītība, kuru var pilnvērtīgi apgūt tikai moderno tehnoloģiju centros, sākot no trenažieriem un beidzot uz īstām ļoti sarežģītām un dārgām iekārtām
|
26
|
amatnieki uzkrātās zināšanas un prasmes var ģimenēs dot bērniem
|
strādniekiem ir problemātiski bērniem nodot savas zināšanas un prasmes
|
27
|
amatnieku īpašumus, iekārtotās darbnīcas un darbarīkus pēcnācēji var pārmantot
|
strādniekiem tas nav iespējams
|
28
|
pat viduvēji amatnieki nepazīst bezdarbu, jo viegli var atrast darbu krīzes neskartās valstīs
|
rūpnīcu strādniekiem bieži draud bezdarbs
|
27
|
māceklim darbā iegūtās zināšanas un prasmes noder arī sava topošā privātīpašuma pārvaldīšanā un attīstībā
|
strādniekiem tas nav iespējams
|
29
|
amatnieki sadzīvē nemitīgi vēro un domā, kā maksimāli kalpot klientiem vai tirgum
|
strādniekam nav jādomā ekonomiskās, estētiskās, ergonomiskās u.c. kategorijās
|
30
|
amatnieks produkta vai pakalpojuma cenu nosaka pats
|
strādnieks var diskutēt par algu
|
31
|
amatniekam alga un peļņa ir kopā, un vienmēr jādomā, kā to sadalīt iztikai un attīstībai
|
strādniekam alga ir vienīgais iztikas līdzekļu ieguves veids, kuru viņam ir grūtāk mainīt nekā amatniekam
|
32
|
gudrs amata meistars var ātri kļūt sabiedrībā cienījams cilvēks, kā Amerikā saka - ”mazais gudrais gigants”
|
strādniekam tas ir sarežģīti, īpaši mūsu darba devēju politikā, kuri jau 20 gadus neatzīst strādājošo kvalifikācijas, un arodbiedrības tās neprasa atzīt
|
33
|
amatnieki veido sabiedrības vidusslāni
|
strādnieki to vēlētos, inženieri to var
|
34
|
valstiskā vai politiskā apdraudējumā, amatnieki cīnās par savu īpašuma saglabāšanu
|
strādnieki salīdzina darba devēju algas
|
35
|
amatnieks savu ideju var realizēt bez jebkādas saskaņošanas (tirgum)
|
strādnieks savu ideju var nodod uzņēmuma attīstības nodaļai
|
36
|
daudzas amatnieciski realizējamās profesijas ir mākslu profesiju pamatos: glezniecība, tēlniecība, tērpu modelēšana…
|
strādniekiem tas nav aktuāli
|
37
|
amatnieku pienākumos vienmēr būs amatnieku vēsturisko darbu restaurācija
|
rūpniecības produktu labošanu bieži veic amatnieki
|
38
|
amatnieki sadarbojas ar rūpniecību, individualizējot rūpniecisko produkciju, arī gatavojot jaunā dizaina paraugus
|
Strādnieki vieni paši to nespēj
|
39
|
nākotnes rūpniecībā – robotizācijā, pēc inženieru norādījumiem amatnieki veiks rūpniecisko iekārtu remontus
|
nākotnes rūpniecībā tradicionālais strādnieks izzudīs, roboti uzņemsies ne tikai fiziskās, bet arī daļu „domāšanas” funkciju, daudziem strādniekiem, projektētājiem un inženieriem būs jāpārkvalificējas
|
40
|
laba amatniecība valstī vairo valsts starptautisko prestižu
|
laba rūpniecība valstī vairo valsts starptautisko prestižu, te atšķirību nav. Atšķirība ir apjomos
|
41
|
produkti ir dārgi un ilgmūžīgi
|
produkti ir lētāki un īsmūžīgāki
|
42
|
Amatnieki, patiešām redzam atšķirības!
|
Jūs, rūpnieki, neredzat? Nāciet palīgā un pārliecināsim pārgudros pētījumu organizatorus, ka abi ražošanas veidi ir derīgi un pasaulē atzīti. Lai vēlāk par gļēvulību nebūtu jākaunas…
|
Redzams, mums ir izdevies apkopot pietiekoši daudz interesantu viedokļu. Protams, mēs arī redzam, ka daudzi salīdzinājumi ir jāpēta vēl dziļāk un jāprecizē.
Dažas līdzības ir profesiju attīstības vēsturē un materiālu mācības pamatos.
Galvenās atšķirības ir īpašumtiesībās un atbildībā, no tām izrietošajās ražošanas tehnoloģijās un apmācību metodoloģijā. Iespējams, ka daudzas lietas amatniekiem un rūpniekiem pat vajag mācīt kopā zem viena jumta, tieši uzsverot amatniecības un rūpnieciskās ražošanas specifiskās atšķirības. Cilvēkiem, atbilstoši dabas dotumiem, būtu vieglāk izvēlēties sev piemērotāko nodarbes veidu.
Būtībā meistarība ir vajadzīga visiem, tikai rūpnieki pēdējā laikā izvēlas lietot vārdu – kompetences, t.i., sadalīto atbildību. Amatniecībā tā nekad nebūs. Meistars atbild par visu! Ja amats attīstās plaši, un viens meistars vairs netiek galā ar pilnu atbildību, tad amats dalās, dzimst jauns amats! Tāpēc īsta amatniecība kā vērtību radīšanas process konkretizējas un pieder vienam meistaram. Nevar rūpnieciski vadīt amatniecību.
Ir iespējama un vēlama sacensība un kooperācija starp šiem ražošanas veidiem.
Redzams, nepieciešama vēl nopietnāka profesionāļu akadēmiska diskusija, un mums, amatniekiem un rūpniekiem, ir kopā jāpanāk, lai IZM un iesaistītie politiķi ieklausās un padomā, vai NAP izveidē un IZM pētījumos ir bijuši ievēlēti pareizie izpildītāji, ja viņi šīs būtiskās atšķirības neredz. Vai lēmumi tika pieņemti tikai ar politiskiem apsvērumiem - par katru cenu kalpot lielrūpniecībai un ”ekonomiskam izrāvienam”? Protams, visu var mainīt, papildināt un labot. Tas ir steidzami jādara.
Mēs nedrīkstam pieļaut cilvēku „privatizāciju” caur viltīgu profesionālās izglītības sistēmu, kas sagatavos speciālistus tikai par kalpiem dārgām iekārtām un robotiem, kuri nekad Latvijas amatniekiem, strādniekiem un pat īpašniekiem nepiederēs.
Jau šodien nākotnes pētnieki brīdina, ka visdārgāko robotu darbs kļūst lētāks par lētāko strādnieku. Ko darīs no darba atlaistie? Mums jau šobrīd Valsts mērogā ir jānosaka amatnieciskā un rūpnieciskā ražošanas veida proporcijas.
Reālā dzīve nesastāv tikai no ekonomiskā izrāviena fantāzijām.
Šāda politika apdraud pamatvērtības, t.i., arī amatniecību. Atcerēsimies, ka daudzas tautasdziesmas radās tieši darbā. Vai mūsu dziesma jau nodziedāta? To tā vienkārši nevar atstāt, ka vāji izglītoti cilvēki , bez plaša un dziļāka skatījuma uz lietām uzņemas izlemt visas tautas likteni.
Domāsim kopā, izstrādāsim metodoloģiju kā skolot vai patiešām degradēt tos, kas uzdodas par vienīgajiem Latvijas veidošanas gudrīšiem. Veiksmi visiem, arī politiķiem vērtību radīšanas un tautas saimniecības zinību un prasmju apguvē!
Tādēļ, patiešām lūdzam savas domas, (tiki bez rupjībām!) atsūtīt
lak@lak.lv vilnis@lak.lv
