Dzīvi nevar sakārtot ar fantāzijām.

Dzīvi nevar sakārtot tikai ar fantāzijām.

Jau 20 gadus sekojot mūsu valsts politiķu un ierēdņu rīcībai, kuri vada un pārvalda valsti ar ministrijām un to pakļautības mehānismiem, secinām, ka daudzas lietas varētu kārtot labāk. Mēs esam sapratuši, ka  lietas patiešām varētu sakārtot labāk, ja politiķi un ierēdņi   izprastu vērtību radīšanas procesus dziļāk un plašāk.

Katru gadu Latvijas Amatniecības kameras (LAK)  jaunajiem  meistariem  lūdzam uzrakstīt iemeslus, kādēļ viņi izvēlējās darbu amatniecībā, nevis rūpniecībā. Te  sakārtojām  jauno meistaru viņu viedokļus. 

Kāpēc tas nepieciešams?

Mēs saredzam amatniecības attīstībai nopietnu apdraudējumus, jo:

1) V.Dombrovska iepriekšējā valdība nepildīja savu deklarēto solījumu atzīt amatniecību kā īpašu ražošanas veidu.

2)  V.Dombrovska pašreizējā valdība nevienu amatnieku priekšlikumu neiekļāva savā valdības deklarācijā un rīcības plānā.

3) MK izveidotais Pārresoru Koordinācijas centrs nevienu ar amatniecību saistīto priekšlikumu neiekļāva  NAP-ā .

4) Šobrīd IZM uzdevumā VIAA, LDDS un LBAS veic dārgu (2,5 milj.Ls) pētījumu par profesiju pilnveidi Latvijā. Pētījumā amatnieciskās profesijas  tiek mākslīgi pakļautas rūpniecībai, jo atšķirības neredzot. Reāli tas nozīmē amatniecības un rūpniecības ražošanas veida attīstības, konkurences un kooperācijas iespēju ierobežošanu.

Salīdzinājuma pārskats

	Amatniecībā strādā amatnieki	Rūpniecībā strādā strādnieki
1.	amatniecībā, atkarībā no profesijas rakstura, strādā viens vai daži	rūpniecībā, atkarībā no darbu specifikas, strādā daži, daudzi, vai ļoti daudzi
2.	uzņēmīgs amatnieks  var izveidot darba vietu un uzsākt darbu ar minimāliem ieguldījumiem	strādniekam ir nepieciešama darba vieta pie darba devēja uzņēmumā
3.	amatnieki strādājot nemitīgi  domā par darbu amatā kopumā un tā pilnveidošanu. Darbs parāda labāko un attīsta lietu un darītāju	strādnieki domā par konkrētu  operāciju nevainojamu izpildi. Kopumā domāt strādniekiem nav aktuāli. Darbs  prasa  pakļaušanos projektam
4	amatnieki paši plāno un operatīvi pieņem lēmumus, kā veikt savus konkrētos darbus	rūpniecībā plānošana un lēmumu pieņemšana nav strādnieku lieta
5	amatnieki nevienā darba etapā necieš lieko, arī darbu projektēšanu un konstruēšanu veic atbilstoši nepieciešamībai	strādnieki projektēšanu un konstruēšanu neveic, bet apgūst rasējumu lasīšanu un precīzu darbu izpildi
6	amatnieki veic materiālu aprēķinus, izvēli  un tos sagādā	strādnieki ar materiālu aprēķināšanu, izvēli  un sagādi nenodarbojas
7	amatnieki  darbā paši  papildina savas zināšanas, prasmes un atbildību, kopā tas ir - meistarību	strādnieki strādā savās  profesijās, strādnieka zināšanas, prasmes un atbildība tiek ieprojektēta viņa kompetencēs.
8	amatnieki darba laiku izvēlas paši	strādnieki strādā pēc grafika, noteiktās maiņās
9	amatnieki darba tempu un ritmu (pauzes) izvēlas paši, tas nenogurdina	strādnieku darba tempu un ritmus unificē  konveijers, daudziem jāpiemērojas, tas nogurdina
10	amatniekiem pašiem īpašumā  pieder darbarīki un darbnīcas	rūpnīca un inventārs pieder īpašniekam
11	darbā meistars zina, prot un atbild par  visu darba procesu	strādnieks ir specializējies noteiktu darbu etapu (profesiju) veikšanā
12	Amatniecībā profesijas, atkarībā no amatnieciskā produkta vai pakalpojuma   pieprasījuma, dzimst, sadalās vai mirst	Strādnieku profesijas tiek veidotas atbilstoši  rūpnieciskā produkta  ražošanas tehnoloģijām
13	amata meistars darba procesu bieži kontrolē ar visām maņām	tehnologs rūpniecisko ražošanas procesu kontrolē ar tehniskiem mērījumiem
14	amatniecībā  bieži  nekas nav jāstandartizē, klients,  vide un ergonomika nosaka parametrus	rūpniecībā standartizācija ir pamats
15	amatnieki gatavo  produktus individuālam pasūtījumam  vai tirgum	strādnieki galvenokārt piedalās  tipveida lielsēriju produktu ražošanā
16	vairums izejmateriālu amatnieciskajā ražošanā  ir dabiski produkti	vairums izejmateriālu rūpnieciskajā ražošanā  ir pārveidoti atbilstoši ražošanas procesam
17	ražošana amatniecībā ir neliela, decentralizēta un draudzīga dabai	ražošanas  rūpniecībā ir mērogos liela, centralizēta un bieži kaitē dabai
18	amatnieciski gatavotie produkti ir dabiskāki  un draudzīgāki cilvēku veselībai	izejmateriāli rūpnieciskajā ražošanā tiek pārveidoti un attālināti no dabiskuma, pastāv lielāks risks lietotāju veselībai
19	amatniecības ražošanas veida specifika daudzos amatos  visefektīvāk var palīdzēt cilvēkiem ar veselības problēmām	rūpnieciskā ražošanas veidā arī  ir darba pozīcijas, kurās  var iesaistīt cilvēkus ar veselības problēmām. Zināms risks pastāv pašam izpildītājam
20	amatnieki teorijas un prakses jauninājumus iegūst sistemātiski, ilgstoši darot  savu darbu	strādnieki jaunas zināšanas un prasmes iegūst cikliski, apgūstot jaunu produktu ražošanu vai, notiekot  iekārtu nomaiņai
21	Daudzos amatos amatnieku darbā harmoniski tiek nodarbināts viss ķermenis, amatnieki bieži saka - es darbā baudu darbu	strādnieki galvenokārt nodarbina tikai rokas vai prātu,  emocijas traucē
22	Labiem amatniekiem pēc darba nevajag nekādas maksas izklaides	strādniekiem nereti nepieciešamas  speciālas procedūras „atlaist” saspringumu
23	amata meistari veido ”savu rokrakstu”, tas  veicina viņu produktu individualizāciju un ”personas atpazīstamību”	strādājot rūpnīcā tas nav iespējams
24	amatniekiem  ir iespējas pārmantot un attīstīt nacionālās tradīcijas	rūpniecībā nodarbinātajiem to ir grūti izdarīt
25	amatniekiem nepieciešama universāla izglītība,  skolās apgūstot teoriju un pie meistariem  meistardarbnīcās praksi (duālā izglītība)	strādniekiem piemērota  šauri specializēta izglītība,  kuru var pilnvērtīgi apgūt tikai moderno tehnoloģiju centros, sākot no trenažieriem un beidzot uz īstām ļoti sarežģītām un dārgām iekārtām
26	amatnieki uzkrātās zināšanas un prasmes var ģimenēs dot bērniem	strādniekiem ir problemātiski bērniem nodot savas zināšanas un prasmes
27	amatnieku īpašumus, iekārtotās darbnīcas un darbarīkus pēcnācēji var pārmantot	strādniekiem  tas nav iespējams
28	pat viduvēji amatnieki nepazīst bezdarbu, jo viegli var atrast darbu krīzes neskartās valstīs	rūpnīcu strādniekiem bieži draud bezdarbs
27	māceklim darbā iegūtās zināšanas un prasmes  noder arī sava topošā privātīpašuma pārvaldīšanā un attīstībā	strādniekiem  tas nav iespējams
29	amatnieki sadzīvē  nemitīgi vēro un domā, kā maksimāli kalpot klientiem vai tirgum	strādniekam nav jādomā ekonomiskās, estētiskās, ergonomiskās u.c. kategorijās
30	amatnieks produkta vai pakalpojuma cenu nosaka pats	strādnieks var diskutēt par algu
31	amatniekam alga un peļņa ir kopā, un vienmēr jādomā, kā to sadalīt iztikai un attīstībai	strādniekam alga ir vienīgais iztikas līdzekļu ieguves veids, kuru viņam ir grūtāk mainīt nekā amatniekam
32	gudrs amata meistars var ātri kļūt sabiedrībā cienījams  cilvēks, kā Amerikā saka - ”mazais gudrais gigants”	strādniekam tas ir sarežģīti, īpaši mūsu darba devēju politikā, kuri jau 20 gadus neatzīst strādājošo kvalifikācijas, un arodbiedrības tās neprasa atzīt
33	amatnieki veido sabiedrības vidusslāni	strādnieki  to vēlētos, inženieri to var
34	valstiskā vai politiskā apdraudējumā, amatnieki  cīnās par savu īpašuma saglabāšanu	strādnieki salīdzina darba devēju algas
35	amatnieks savu ideju var realizēt bez jebkādas saskaņošanas (tirgum)	strādnieks savu ideju var nodod uzņēmuma attīstības nodaļai
36	daudzas amatnieciski realizējamās profesijas ir mākslu profesiju pamatos: glezniecība, tēlniecība, tērpu modelēšana…	strādniekiem tas nav aktuāli
37	amatnieku pienākumos vienmēr būs amatnieku vēsturisko darbu restaurācija	rūpniecības produktu labošanu bieži veic amatnieki
38	amatnieki  sadarbojas ar rūpniecību, individualizējot rūpniecisko produkciju, arī gatavojot jaunā dizaina paraugus	Strādnieki vieni  paši to nespēj
39	nākotnes rūpniecībā – robotizācijā, pēc inženieru norādījumiem  amatnieki veiks rūpniecisko iekārtu remontus	nākotnes rūpniecībā tradicionālais strādnieks izzudīs, roboti uzņemsies ne tikai fiziskās, bet arī daļu „domāšanas” funkciju, daudziem strādniekiem, projektētājiem  un inženieriem būs  jāpārkvalificējas
40	laba amatniecība valstī vairo valsts starptautisko prestižu	laba rūpniecība valstī vairo valsts starptautisko prestižu, te atšķirību nav. Atšķirība ir apjomos
41	produkti ir dārgi un ilgmūžīgi	produkti ir lētāki  un īsmūžīgāki
42	Amatnieki,  patiešām redzam atšķirības!	Jūs, rūpnieki, neredzat? Nāciet palīgā un pārliecināsim pārgudros pētījumu organizatorus,  ka abi ražošanas veidi ir derīgi un pasaulē atzīti. Lai vēlāk par gļēvulību nebūtu jākaunas…

                                                                                                           

Redzams, mums ir izdevies apkopot pietiekoši daudz interesantu viedokļu. Protams, mēs arī redzam, ka daudzi salīdzinājumi ir jāpēta vēl dziļāk un jāprecizē.

Dažas līdzības ir profesiju attīstības vēsturē un materiālu mācības pamatos.

Galvenās atšķirības ir īpašumtiesībās un atbildībā, no tām izrietošajās ražošanas tehnoloģijās un apmācību metodoloģijā. Iespējams, ka daudzas lietas amatniekiem un rūpniekiem pat vajag  mācīt kopā zem viena jumta, tieši uzsverot  amatniecības un rūpnieciskās ražošanas specifiskās atšķirības. Cilvēkiem, atbilstoši dabas dotumiem, būtu vieglāk izvēlēties sev piemērotāko nodarbes veidu.

Būtībā meistarība ir vajadzīga visiem, tikai rūpnieki pēdējā laikā izvēlas lietot vārdu – kompetences, t.i., sadalīto atbildību. Amatniecībā tā nekad nebūs. Meistars atbild par visu! Ja amats attīstās plaši, un viens meistars vairs netiek galā ar pilnu  atbildību, tad amats dalās, dzimst jauns amats! Tāpēc īsta amatniecība kā vērtību radīšanas process konkretizējas un pieder vienam meistaram. Nevar  rūpnieciski vadīt amatniecību.

Ir iespējama un vēlama sacensība un kooperācija starp šiem ražošanas veidiem.

Redzams, nepieciešama vēl  nopietnāka profesionāļu  akadēmiska diskusija, un mums, amatniekiem un rūpniekiem, ir kopā  jāpanāk, lai  IZM un iesaistītie politiķi ieklausās un padomā, vai NAP izveidē un IZM pētījumos ir bijuši ievēlēti pareizie izpildītāji, ja viņi šīs būtiskās atšķirības neredz. Vai lēmumi tika pieņemti tikai ar politiskiem apsvērumiem -  par katru cenu  kalpot lielrūpniecībai un ”ekonomiskam izrāvienam”? Protams, visu var mainīt,  papildināt un labot. Tas ir steidzami jādara.

Mēs nedrīkstam pieļaut cilvēku „privatizāciju” caur viltīgu profesionālās izglītības sistēmu, kas sagatavos speciālistus tikai par kalpiem dārgām iekārtām un robotiem, kuri nekad Latvijas amatniekiem, strādniekiem un pat īpašniekiem nepiederēs.

Jau šodien nākotnes pētnieki brīdina, ka visdārgāko robotu darbs kļūst lētāks par lētāko strādnieku. Ko darīs no darba atlaistie? Mums jau šobrīd Valsts mērogā ir jānosaka  amatnieciskā un rūpnieciskā ražošanas veida proporcijas.

Reālā dzīve nesastāv tikai no ekonomiskā izrāviena fantāzijām.

Šāda politika apdraud pamatvērtības, t.i., arī amatniecību. Atcerēsimies, ka daudzas tautasdziesmas radās tieši darbā. Vai mūsu dziesma jau nodziedāta? To tā vienkārši nevar atstāt, ka vāji izglītoti cilvēki , bez plaša un  dziļāka skatījuma uz lietām uzņemas izlemt visas tautas likteni.

Domāsim kopā, izstrādāsim metodoloģiju  kā skolot vai patiešām degradēt tos, kas uzdodas par vienīgajiem Latvijas veidošanas gudrīšiem. Veiksmi visiem, arī politiķiem vērtību radīšanas  un tautas saimniecības  zinību un prasmju apguvē!

Tādēļ, patiešām lūdzam savas domas, (tiki bez rupjībām!) atsūtīt  lak@lak.lv vilnis@lak.lv