https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:368898|article:DIVL711|query:Vilnis%20Kaz%C4%81ks%20
Pašmāju
amatniecība kā spēks un māka
Ingrīda
Rumbēna _
Par 4. stąrptauļisko mēbeļu un mterjera Izstādl “Mēbeles ’99"
Kāds ir mūsdienīgs interjers, kāds ir moderns
mājoklis un birojs, kā iekārtot dārza māju? Atbildes uz šiem jautājumiem varēja
rast pagājušajā nedēļā RTU starptautiskajā izstāžu centrā "Ķīpsala"
notiekošajā 4. starptautiskajā mēbeļu un interjera izstādē "Mēbeles
'99". Izstādes organizatori starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība “BT
l", Kokapstrādes tehnologiskais centrs, asociācija “Latvijas koks" un
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera —— bija pulcējuši tiešām
iespaidīgu dalībnieku skaitu |5O mēbeļu tirgotāju, ražotāju un amatnieku. Bija
pārstāvēti vairāk nekā 20 valstu - Latvijas, gaunijas, Lietuvas, Austrijas,
Šveices, Beļģijas, ehijas. Dānijas, Francijas, Itālijas, Lielbritānijas,
Vācijas, Polijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Spānijas, Portugāles.
Taivānas, Indonēzijas, Kolumbijas - meistaru darinājumi. Tomēr jāatzīst, ka
Latvijas meistaru slava nav apsūbējusi, jo gandrīz puse visu dalībnieku pārstāv
mūsu valsti. Jāmin tādas pazīstamas firmas kā “Zunda”. “Latvijas finieris",
"Baldze", “Vul“Bolderāja serviss", “Vest studio", “Taps”,
“Rigas mēbeļu serviss", "Gauja-mēbeles", "Dialogs",
"Mangaļu kuģu remonta rūpnīca" u.c. Ekskluzīvas dizaina mēbeles un
interjera priekšmetus demonstrēja “Dona Latvia" un “Xcelsior”. Šīs firmas,
tāpat kā Igaunijas "Tarmel", kas piedāvā modemus mīksto mēbeļu
komplektus, Lietuvas "Rotušes dizaino grupes", kas darina interjera
detaļas no dabīgā koka, un Vācijas uzņēmums "Ambiete". kas bija
atvedis dizaina priekšmetus mājas iekārtošanai, izstādē piedalījās pinno reizi.
Dažādas mēbeles un to kārtojums ansambļos, deкока —- tas viss tik ļoti valdzina
cilvēkus. „gas nlēbąta fabrika piedāvāja pārsteidzoši daudz атм izvelkamo
krēslu, stīna mēbeļu komplektu. lespējams pasūtīt arī dažādas mēbeļdrānas.
Mēbeļu ražošanā tiek izmantoti visdažādākie materiāli. Orientālās mākslas
galerija “Sussi” demonstrēja lndonēzijā ražotas mēbeles no ratangas palmas
pītus un liektus krēslus. galdus. Galerijā iespējams iegādāties arī dažādas
mēbeles ar inkrustācijām no vērtīgām koku sugām.
Mūsu valstī viens no pazīstamākajiem materiāliem
ir saplāksnis. Fabrika "Latvijas finieris" piedāvā dažādus galdus,
krēslus, plauktus un citas biroja mēbeles no 300 līdz 400 milimetru bieza
saplākšņa. Šīs mēbeles ir vienkāršas, gaišas un reizē izturīgas. Savukārt
uzņēmums “Vulkāni” no Kuldīgas izstrādājis interesantu bērnu mēbeļu komplektu.
Divstāvu gultiņas apakšējā daļā iekārtota rotaļu telpa ar galdiņu un šūpolēm.
Firrnai “Salders” ir liela pieredze metāldarbos, bet mēbeļu ražošana šeit uzsākta
pavisam nesen. Uz rūpnīcas "Progress" bāzes |991. gadā izveidotā
sabiedrība ar ierobezotu atbildību saglabājusi labas darba tradīcijas. Kā
pastāstīja “Salders” direktors Aleksandrs Semjonovs, uzņēmumā strādā 15
pieredzējušu meistaru, kas pēc pasūtījuma izgatavo dārza un garāžu vārtus,
metāla karkasus, mēbeļu stiprinājuma mehānismus u.c. Izstādē redzamie
izstrādājumi datorgaldi, dīvāns, krēsli un gulta bija gaumīgi, turklāt
nopērkami par pieņemamu cenu. Tomēr vislielāko interesi izraisīša Latvijas
amatnieku neatkārtojamie darinājumi. ogad amatniekiem bija atvēlēta atsevišķa
halle, kurā savus izstrādājumus demonstrēja meistari un zeļļi no 50 darbnīcām.
Uzmanības vērti bija vecmeistanr darbi, piemēram, Ulda Salaka brīnišķīgās mucas
un kipīši. Šajā jomā viņamlīdzinieku nav. Tāpat kā māksliniekam Jānim Straupem,
kas veidojis rakstāmgaldu no Āfrikas koka kevangzingo. Patlaban neesot nekādu
problēmu ar materiālu iegādi, jo tos ieved no visām pasaules malām - iespējams
.pasūtīt pat no Brazīlijas mūžamažiem. Atliek tikai izvēlēties. Mākslinieku
Feldbergu ģimenē īpaša vieta atvēlēta akmenim. Kurš gannav jūsrnojis par
Pedvāles pieradinātajiem akmeņiem! Mākslinieks Ivars Feldbergs veidojis
atturīgu. bet reizē izsmalcinātu dārza absambli зо|и, galdu un skulptūru no melnā
karēlijas akmeņa, lieku reizi pierādot, ka akmens īsta meistara rokās kļūst par
brīnumu. LFeldbergs gan ir pārliecināts, ka arī no parastiem Latvijas
laukakmeņiem var radīt īsti latvisku noskaņu. Šim vērtējumam ir jāpiekrīt. Cēsu
rajona Priekuļu pagasta meistars Jānis Daukšs atzina, ka meis
tari interesējas cits par cita darbu un cenšas
izzi nāt dažādus meistarstiķus. Viņš dod priekšroku ozolarn. Materiāls prasa
lielu rūpību, jo pareizi jāžāvē, jāglabā un, protams, jāapstrādā. Tikai tad top
tādi brīnišķīgi darbi kā saimes galds, krēsli. ģimenes gulta, rakstāmgalds u.c.
Šie darinājumi ir ļoti darbietilpīgi un arī to cena augsta. Tāpēc .LDaukša
nelielajā darbnīcā, kur strādā deviņi meis- top arī vienkāršākas mēbeles. Par
īstu meis tarstiķi atzīstamas mēbeles "Vemisāžai". Arī nā kotnē
gaidāmi pasūtījumi, jo izstādes laikā daudzi apmeklētāji izrādīja lielu
interesi. Dažādu stilu mēbeles piedāvāja mēbeļu restau rācijas tīrmas “AnruS”
meistari Lauris Lipskis un Arnis Kalējs. Viņi abi beiguši Amatniecības sko lu
un tagad veiksmīgi strādā Jāņa Surņa vadītajā darbnīcā. Potenciālajiem
pircējiem tika piedāvāta jūgendstila bufete, rokoko galdiņš, bīdemeijera
skapītis. Šāda stila mēbeles arī esot vispieprasītā kās. Tā ka meistariem darba
netrūkst. Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vil nis Kazāks izstādē sevi
pieteica kā "Vienkoča darbnīcas" īpašnieku un reizē arī meistaru. Ap
meklētājus tā vien vilka pasēdēt “karaļa" tronī pie vienkoča galda. Par
to, cik darbietilpīga ir šāda dārza mēbeļu komplekta izgatavošana, liecināja
fotoalbumā fiksétie mirkļi. Vērtējot izstādi kopu mā, V.Kazāks uzsvēra: - Viena
no būtiskākajīun problēmām ir tā, ka amatnieki aizmirsuši nacionālo motivāciju.
Tikai dažos darbos jūtama latviskā mentalitāte. Protams, ja sabiedriskā doma ir
tāda, kāda tā pašlaik ir, to panākt ir grūti. Pimis pāris gadiem llze Baidiņa
no Valmieras pasūtīja latvisku mēbeļu komplektu. Va ram būt gandarīti, ka
patlaban saņemti vēl pāris pasūtījumu. Ttnad mūsu darbs iet pie sirds. Jāpie
bilst, ka latvisks nemaz nenozīmē veclaicīgs, tās var būt arī modernas stila
mēbeles un interjers. Kaut vai šajā izstādē redzams, cik labi kopējā nofonnē
jumā iederas Latvijas Vides aizsardzības fonda di rektora mākslinieka Valda
Kaprāļa gleznas. Amatnieku meistarība ir augsta, un to noteikti pierādīja šī
izstāde. Turklāt atzīmējama lielā neat laidība, darinot ļoti sarežģītus darbus.
Jāuzteic lau ku meistari, piemēram, Kuldīgas amatnieku biedrība un arodskola,
ko atbalsta pilsētas dome. Teicami darbi ir Rīgas centra daiļamata skolas
audzēkņiem. Labs piemērs ir arī “Lido” restorānu kompleksa būve Krasta masīvā,
ko veic Bukultu amatizglītības centra meistari un zeļļi. Šovasar vairāk nekā
simt amatnieku papildināja savas profesionālās zināšanas Norvēģijā, Vācijā,
Amerikas Savienotajās Valstīs. Par atskaites punktu uzskatāma 2000. gada 12.
maijā Ķīpsalā paredzētā izstāde "Amatniecība". Esam iecerējuši veidot
teletiltu ar dažādām pasaules valstīm, piemēram, Japānu, Skandināvijas valstīm
u.c. Meklējam sadarbības partnerus, kas varētu palīdzēt ne tikai tehniski
realizēt šo projektu. Šāda veida pasākums notiktu pirmo reizi, jo esam
pieraduši, ka teletiltos parasti apspriež politiskus jautājumus. Runājot par šo
izstādi, gribu atzīmēt to lielo kopības sajūtu un brālības atmosfēru. kas visas
šīs dienas piepildīja mūs un valdīja amatnieku hallē. Izstāde ir beigusies un
jau izskanējuši dažādi vērtējumi. Piemēram, uzņēmuma “Ventspils koks"
ģenerāldirektors Leonards Čamanis 15. novembrī intervijā Latvijas radio atzina,
ka mēbeļu ražošanas nozare ir viena no lielākajām pievienotās vērtības
radītājām kokrūpniecībā. Un nevar salīdzināt, kāds stāvoklis bija pirms pieciem
gadiem un kāds ir šodien, kad ražošanā ieviesta moderna tehnika un jaunākā
tehnoloģija. Protams, nav vairs tā kā agrāk, kad Latvijas mēbeļnieku ražojumi
veidoja 60 procentu no visa apgrozījuma. Patlaban tā lielāko daļu veido
zāģmateriāli un sagataves. bet mēbeles - tikai l5 procentu. Tagad nozares
darbinieki gatavojas pārvērst eksportam paredzētos zāģmateriālus
konkurētspējīgās mēbelēs, un uz to noskaņojies arī Kokapstrides tehnoloģiskā
centra direktors Andrejs Domkins. Pagājušajā gadā eksports palielinājies par
26,5 procentiem. Visvairāk mēbeļu tiek izvests uz Vāciju un Dāniju. Par to, ka
tuvākajos gados mēbeļu ražošanā gaidāma vēl lielāka izaugsme, liecina arī 300
nozares uzņēmumu iestrādes. Ingrīda Runibēna, “LV”
Ingrīda
Rumbēna
katram bērnam- savu māju
Amatniecības kameras pārstāvji: Uldis Salaks
(l.rindā no kreisās), kameras prezidents Vilnis Kazāks, Jānis Straupe un Ivars
Feldbergs (2.rindā); Autores foto
mēbeļu restaurators no firmas “AnruS” Lauris
Lipsk
