Viena koka devumi...


 

Viena koka devumi...

Gaidiet, būs vēl citas  pareizās bildes...

Tā tas bija un vēl pa brīdim turpinās. Darbnīcā tapa un top interesantas lietas. Gan skolām, kā paraugi, gan dāvanas, kādas nekur nevar nopirkt.

 


Piemērs, vienkoču lietas un mēbeles. Bija brīdis, kad vienlaikus tapa pusducis vienkoču krēsli! Bildē redzams, divvietīgais, kas tālākāstūrī, savu māju atrada manā dzimtenē – uzdāvināju Kārķu tūrisma info centram. Krēslam tur daudz labu draugu. Kārķos ir interesanta tradīcija – ja tev ir mīļa dzimtā vieta, pasēdi savā krēslā un atceries.

 




Vēl atcerējos! Toreiz kopā tapa interesanta kompānija. Viens no krēsliem tika dāvināts Vācijas Linaburgas  amatniecības kamerai 100 gadu jubilejā. Vedot dāvanu pa ceļam gadījās interesants notikums. Berlīnē mūs aizturēja policija. Atseguši krēslu, uzreiz piesēja mums nelikumīgu tirgošanos. Kad uzrādījām krēsla atzveltnē iekalto mērķi, policisti lepni  sēdās krēslā un fotografējās. Palīdzēja mums atrast ērtāko ceļu.

 

Divi krēsli patiešām aizkuģoja uz Austrāliju. Toreiz iepazinos ar vairākiem Austrālijas latviešiem. Viens no viņiem, precīzi neatceros - šķiet,  zobārsts vai aptieķnieks,  solīja Latviešu sabiedrībai nogādāt. Ja kāds Austrālijā  ir redzējis Latvijas ozolu vienkoču krēslus, labprāt bildēs aplūkotu. 

Interesanti, kā klājas mūsu darbnīcā tapušiem darbiem - tepat Latvijā un arī ārzemēs, īpaši otrā pasaules pusē

Re,  tepat Latvijas Kārķos! 







Bet te - ezermalā Vidzamā.




Kā rodas jaunas idejas un lietas…

 Tekstus skatiet  aiz  bildēm lejā...

Te, un nākošajā bildē, redzams ceļojuma mērķis...



Te var nojaust  karotes nelielu ietilpību, redzam karoti no augšas un apakšas.
Te jau labāk, no sāniem  redz,  ka zināmu tilpumu karote var  saturēt.

Kā rodas jaunas idejas un lietas

Tas bija tā. Ziemassvētku sanākšanā  sēdēju pie galda un garlaikojos. Aplūkoju savas rokas un plaukstas. Jaunie man prasa – ko tu tik nopietni te pēti ?

Saku, rokas pētu. Rokas bija pirmais darba rīks mūsu senču  senčiem. Rokas saistās  ar pašām  pirmajām cilvēku izdzīvošanas vajadzībām – ēdienus mutē iedabūt! Ar plaukstu varēja ūdeni  iesmelt un pasniegt lūpām,  pirksti pslīdzēja maizi mutē ielikt. Jaunie prasa - nu, un tad?

Redziet – te un tagad,  mēs lietojam divus darba rīkus – karoti un dakšiņu. Būtu labi, ja mēs Latvijā varētu šos rīkus apvienot. Tas būtu drosmīgs dizaina gājiens.  Dizainu un tehnoloģijas taču jums skolās māca – neslinkojiet, izdomājiet, kā to paveikt! 

Pagāja Ziemassvētku brīvdienas,  un jaunieši  jau atgriezušies no ekskursijas Amerikā. Lepni, smīnīgi smaidot,   pasniedza mums dāvanu  maisiņu.  

Skatām, lūkojam. Starp dāvanām bija dažādi saldumi, bija arī daži rakstāmrīki un galvenais - realizēta ideja - Karote un Dakšiņa jau ir kopā!!!  

Ko nu? Prieks par jauniešu atmiņu un vērību! Bija interesanti.

Tomēr, rūpīgi vērojot, jūtam - pastāv iespēja turpināt vērot, domāt un eksperimentēt. Pati daba pasaka - cilvēk, tāpēc jau tu esi cilvēks, lai mūžīgi nerimtu ideju daudzveidība. Paldies, ka izlasījāt.


Atvadoties no Ingunas Baueres



 




Inguna!

 Tu biji tā, kas, strādājot Ērgļu  ārodvidusskolā,  izmantojot savas zināšanas  būvniecībā un talantu zīmēšana un rakstniecībā, apkopoji mūsu amata meistaru stāstus, izveidojot Latvijā pirmo profesionālo mācību grāmatu -  Tradicionālo guļbūvju celtniecība, 288 lpp. apjomā.

 

Mīlestība un ticība latvju mājai mūs vienoja!            

Paldies Tev no Latvijas amatniekiem!

Atvadīšanās no Ingunas notiks sestdien, 27. janvārī Vecpiebalgas baznīcā, plkst. 13:00

 https://www.youtube.com/watch?v=vIZCsiLvS-Q


Joks, kas noderēja

Tā gadās,  esmu taupīgs un vakaros darbistabā noslēdzu siltumu. Protams, katru vakaru vēl nedaudz pastrādāju pie datora. Šovakar nebija izņēmums, aizrāvos ar savu seno darbu un ideju sakārtošanu. Atklāju daudzas nerealizētas interesantas idejas un, vakars ieilga...

Tā, ... 4:15 pamodos, biju sakņupis un  aizmidzis uz galda malas, un - pamatīgi nosalis! Skatos, un neticu savām acīm, kur un kad manu  krēslu ideju laukā  datorā uzradies šis, ļoti savdabīgais, bet pamatīgais krēsls - īsts  "sildītājs" !?   Karsti izsmējos.  Tā tik ir veiksme! Tā gadās.   Dalos priekā! 

Kā mācāmies lidot...

Materiālu sagataves un metodiskais palīgs   lidoņu - propelleru izgatavošanai.  

Attēla augšpusē pa kreisi ir sagatavotie materiāli īstos izmēros spārnainā  lidoņa izgatavošanai. Atkarībā no sagatavju izmēriem, tieši vidū ir izborēti arī atbilstoša izmēra caurumi spārniņu iegriešanas stieņiem. Bildes vidū ir novietoti urbumiem atbilstoši stienīši, kuri  augšgalā būs jāizveido kā konusi, uz kuriem tiks stingri uzmaukts pats lidonis. Labajā pusē redzami samontētie darbi. Vairums no tiem, ar plaukstām ievilkti, lido dažādos augstumos un tālumos.  

Pats grūtākais darbs ir izveidot šo lidoņus spārniņu formas. Tas ir darbs, kas prasa pacietību un jau  zināmas prasmes - vispirms uzzīmēt formu un tad zāģēt, vīlēt un slīpēt. Zinot mūsu bērnu tieksmi aizmirst sakārtot darba vietu,  trīs darba etapu paraugi ir pieskrūvēti kopējai līstei, var teikt - arī kopturim.

Pirmais paraugs ir veltīts propellera formas uzzīmēšanai. Bildē nav redzami propellera gali, bet tie tur  ir precīzi uzzīmēti. Ir ievēroti arī spārniņu celšanās līniju knifi - virsmu un malu  taisnumi, slīpumi, noapaļojumi un saplūdumi.  

Otrais paraugs parāda, kā ar sīkzobu zāgi un dažādām vīlēm varam iegūt lidoņa formu. Finišs prasa nedaudz pastrādāt ar smilšpapīriem.

Trešais paraugs ir lidotspējīgs, bet labi noslēdz metodisko darbu, tāpēc arī  apzīmēts, aprakstīts un pieskrūvēts kompānijai. 

P.S. Es bieži  uzticēju saviem  censoņiem  paraugus ņemt līdzi uz mājām. Protams, gadījās arī atgādināt - stiep nu šurp! Es būtu priecīgs arī par zvanu - re, pie mums viņš bija iemidzis!
 29 387 388 vai vilnis.lak@inbox.lv Lai top!