Tekstus skatiet aiz bildēm lejā...
Te, un nākošajā bildē, redzams ceļojuma mērķis...Te var nojaust karotes nelielu ietilpību, redzam karoti no augšas un apakšas.
Te jau labāk, no sāniem redz, ka zināmu tilpumu karote var saturēt.
Kā rodas jaunas
idejas un lietas…
Tas bija tā. Ziemassvētku sanākšanā sēdēju pie galda un garlaikojos. Aplūkoju savas
rokas un plaukstas. Jaunie man prasa – ko tu tik nopietni te pēti ?
Saku, rokas pētu. Rokas bija
pirmais darba rīks mūsu senču senčiem. Rokas saistās ar pašām pirmajām cilvēku izdzīvošanas vajadzībām – ēdienus mutē iedabūt!
Ar plaukstu varēja ūdeni iesmelt un pasniegt
lūpām, pirksti pslīdzēja maizi mutē ielikt. Jaunie prasa - nu, un tad?
Redziet – te un tagad, mēs lietojam divus darba rīkus – karoti un dakšiņu. Būtu labi, ja mēs
Latvijā varētu šos rīkus apvienot. Tas būtu drosmīgs dizaina gājiens. Dizainu un tehnoloģijas taču jums skolās māca – neslinkojiet,
izdomājiet, kā to paveikt!
Pagāja Ziemassvētku brīvdienas, un jaunieši jau atgriezušies no ekskursijas Amerikā. Lepni, smīnīgi smaidot, pasniedza mums
dāvanu maisiņu.
Skatām, lūkojam. Starp dāvanām bija dažādi saldumi, bija arī daži rakstāmrīki un galvenais - realizēta ideja - Karote un Dakšiņa jau ir kopā!!!
Ko nu? Prieks par jauniešu atmiņu un vērību! Bija interesanti.
Tomēr, rūpīgi vērojot, jūtam - pastāv iespēja turpināt vērot,
domāt un eksperimentēt. Pati daba pasaka - cilvēk, tāpēc jau tu esi cilvēks, lai mūžīgi nerimtu ideju daudzveidība. Paldies, ka izlasījāt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru