Vienā ozola koka bluķī izgrebām arī skapi...
Tagad vēl ko sapratu - šo paņēmienu vajag izmantot arī bērnu rotaļlietās.
Kolekcijas, bērniem derošās.
Kolekcijas,
bērniem derošās.
Ģimene
apzināti veido darba kolekcijas katram bērnam. Tas nav joks. Krāj un sistematizē, hronoloģiski fiksē un tā
krājas zīmējumu, līmējumu, papmašē, māla, tekstila, koka un citu materiālu
pārtapšanas pierādījumi. Protams,
saglabāti tiek arī dažādi grafiskie
darbi un, ja ir arī audio un video ieraksti.
1) Noderēs pašiem bērniem. Lai
atcerētos, lai novērtētu, lai palīdzētu
pēcnācējiem saprast neseno pagātni.
2) Veidojās dzimtu interešu kopības un
aizraušanās apliecinājumi. Saliedējas
paaudzes. Rodas iespējas pārrunāt, mācīties, lepoties.
3) Tieši šie kopumi – atmiņas, sarunas,
skices, zīmējumi , filmējumi un pats galvenais – aptaustāmie Kolekciju objekti var satuvināt
ieinteresētos visā pasaulē.
4) Piesaistās dažādi interesenti. Tieši KOLEKCIJAS un to tapšanas
atšķirības apliecina kā dabas dabiskā daudzveidība cilvēku pieskārienos pārvēršas KULTŪRU dažādībās.
5) Tieši ģimeņu mērogos, tie ir intīmi sākumi, dažādu uzskatu un
ticību cilvēku uzticību sākumiem.
Te der piemērs stāsts par starptautisko Dizaineru saietu Ventspilī 1996.
Arī Koka māju būvju konstrukciju
konference LAK 2005.
Sestdien, 26.04.2025. Meža dienās Kārķos arī koka auto !!!
Padodiet ZIŅU tālāk !!!
P.S. Un tas vēl nav viss ! Rādīšu kā atcerēties senās tradicijas - DIEGU SPOLI ar ZĪMULI un pārvērst šos verķus par modernām LAT-EGO rotaļlietām ... Lai top!
Vēstule 3x3 kolēģiem Austrālijā.
Vēstule 3x3 kolēģiem.
Vilnis Kazāks
Tā tas ir , un tā tam būt - Mēs Latvieši esam arī Austrālijā. Kas tad tā par Pasauli būtu, ja mūs kaut kur nebūtu!? Atmodas laikā uz Austrāliju tika nosūtīti 3 mani un manu dēlu izgatavotie Latvijas Ozolu Vienkoču Krēsli. Daži no tiem redzami mana FB titul bildē. Būtu interesanti un lepni lūkot, kā mūsu - Kazāku dzimtas darbi izskatās un kalpo Austrālijā. Lai top un tiekas 3x3 ! VEIKSMI mums visiem - vienmēr un VISUR !
es-nesen-mainiju-savu-ikdienu.html
https://vilniskazaks.blogspot.com/2023/09/es-nesen-mainiju-savu-ikdienu.html
Tas nav Apriļa joks!
Šo redz: Publisks
Tas nav aprīļa
joks!
Sveiciens visiem KOKU PRODUKTU DRAUGIEM!
Jelgavā būs MEŽA DIENAS – 2019! Jelgavā,
Pasta salā, 17. aprīlī, no10:00 –17:00. Bezmaksas piedalīšanās visiem.
Meža fakultāte man uzticēja uzrunāt
visus, kas mīl KOKU un kam ir, ko teikt ar savām domām, sapņiem, pasakām,
stāstiem, dzeju, melodijām, zīmējumiem, skicēm, bildēm, rasējumiem, maketiem,
reāliem darbiem vai to foto, video prezentācijā,… Brauciet un rādiet, ko es/mēs
Latvijā ar koku varam!
Vislabāk ir rādīt, kā to darām. Kas jūsu
darbos ir īpašs. Kas jauns materiālos, darba rīkos un paņēmienos, kompozīcijās
un konstrukcijās, iegūtajos produktos. Sākot no koka adatām, rotām,
rotaļlietām, mūzikas un darba rīkiem, mēbelēm, mājām, būvēm, līdz transporta
līdzekļiem un vēl nebijušām lietām.
Protams, ja Jums nekā jauna nav, tāpat brauciet
šurp! Brīnieties, mācieties, māciet vai skaudiet! Būtiski ir nenogulēt pirmo
reizi!!! Vēlāk vienkārši būs žēl!
Virmo idejas, lai šis pasākums katru
gadu turpinātos ar mērķi atlasīt un veidot Latvijas labāko kokdarbu virtuālās
un reālās kolekcijas. Nesen notikušajās PASAULES KOKA dienās Līgatnes Vienkoču
parkā šo domu atbalstīja.
Mums jātiek vaļā no ieilgušās nīkulības
– Latvijas koka produkti reti spīd pasaules izstādēs. Mēs jocīgi lepojamies TV
– Skandināvu dizains, ražots Latvijā.
Ir jāsāk domāt, kā strādāt KOPĀ arī
Latvijā.
P.s. Lūdzu! Padodiet šo ziņu
tālāk…>>>…
Cieņā, Vilnis Kazāks.
29387388 vilnis.kazaks.lv@gmail.com
Foto LU Aniņmuižā 1988
Fotoattēlā, kas uzņemts LU Anniņmuižā 1988.
Pirms 33 gadiem, 1988.gada 25.martā, tika dibināta Latvijas Amatnieku brālība, kas sākotnēji savu mājvietu atrada Latvijas Kultūras fonda paspārnē, bet vēlāk kļuva par pamatu Latvijas Amatniecības kameras atjaunošanai 1993.gada februārī.
Fotoattēlā, kas uzņemts Anniņmuižā 1988.gada aprīlī (publicēts "Literatūra un Māksla" Nr.19, 1988.), redzams Amatnieku brālības pamatsastāvs interesentu un atbalstītāju ieskāvumā.
Būsim pateicīgi, ja ar saviem atmiņu stāstiem, fotoattēliem vai citiem materiāliem palīdzēsiet dokumentēt šo posmu profesionālās amatniecības atdzimšanā Latvijā.
Paldies idejas iniciatoriem un visiem, kuri piedalījās mūsu organizācijas atjaunošanas pirmsākumos!
Fotoattēlā, kas
uzņemts Anniņmuižā 1988.gada aprīlī (publicēts "Literatūra un Māksla" Nr.19, 1988.),
redzams Amatnieku brālības pamatsastāvs interesentu un atbalstītāju ieskāvumā.
Pamēģināsim ...Slīpi...
Laidiens: 28.02.2001., Nr. 33 Nākamā publikācija Iepriekšējā publikācija Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Lai katrs amats tiek sabiedrībā godā celts Par Latvijas Amatniecības kameras 65 gadu jubilejas svinīgo pasākumu Labs amatnieks latviešos arvien ticis godāts un cienīts. To apstiprina tautas parunas, ka amatam ir zelta pamats un neviens amats netop lamāts. To apliecināja arī vakardien, 27. februārī, Mazajā ģildē rīkotās svinības par godu Latvijas Amatniecības kameras 65 gadu jubilejai. Svinīgajā pasākumā uzrunu teica arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ( uzruna publicēta atsevišķi ) un Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks. V. Kazāks, kavējoties atmiņās par Amatniecības kameras izveidošanos, atzina, ka gandrīz 50 gadus vārds "meistars" bijis aizmirsts, tāpēc pēc neatkarības atjaunošanas pirmie soļi, atjaunojot Latvijas Amatniecības kameru, bijuši ļoti grūti. Viņš atzīmēja, ka amata cildināšana ir nepieciešama, jo tikai runas par amata meistarību neko nenozīmē. Latvijas meistari veido Latvijas kultūru, rādot to pasaulei, jo tie ir labākās kvalitātes izstrādājumi, kādus cilvēka rokām iespējams darināt. Viņš pastāstīja par Amatniecības kameras panākumiem, kas balstīti uz amatnieku pleciem un celti, viņiem pieliekot savu prasmi un talantu. Taču netrūkst arī problēmu — kā atzīmēja V. Kazāks, lielākā problēma ir valsts uzticības iegūšana, kas ir atkarīga ne tikai no valsts, bet arī no pašiem amatniekiem. Tāpēc Valsts prezidentei 40 goda meistaru, 1752 meistaru un 2430 zeļļu vārdā tika pasniegta simboliskā dāvana — grāmata par Latvijas amatniecību. Pāršķirstot vēstures lappuses, atrodams, ka Amatniecības kamera dibināta 1935. gadā. Lai arī rūpniecības attīstība ievērojami sašaurinājusi amatniecības devumu preču ražošanā, tomēr pirmskara Latvijā trīsdesmito gadu vidū 42 procenti no ražošanā iesaistītajiem iedzīvotājiem bijuši amatnieki. Tāpēc 1935. gadā ticis pieņemts likums par Latvijas Amatniecības kameru — vienotu amatniecības interešu pārstāvēšanas un amatniecības veicināšanas iestādi. Amatniecības kamerā tikuši reģistrēti gandrīz 50 000 amatniecības uzņēmumu ar 200 000 strādājošajiem, kas darbojās 70 amatos. Padomju okupācijas gados tikusi pieļauta tikai atsevišķu tautas daiļamatu pastāvēšana mākslinieciskās pašdarbības ietvaros, bet amatniecība kā uzņēmējdarbības veids un radošo garu attīstoša nozare likvidēta. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā uz senajiem pamatiem tika būvēta jauna amatnieku interešu organizācija — 1988. gada martā līdz ar Atmodas vēsmām tika dibināta Latvijas Amatnieku brālība, bet 1993. gadā pieņemtais likums "Par amatniecību" sekmēja amatnieku profesionālās organizācijas — Latvijas Amatniecības kameras — atjaunošanu. Likums par amatniecību nosaka amatniecības organizatoriskos pamatus, amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību. Tāpēc Latvijas Amatniecības kamera ir amatniecības biedrību apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses un veicinātu amatniecības attīstību. 1994. gada 22. novembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.213, kas apstiprināja jau 96 amatus, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību. Svinīgajā vakarā Mazās ģildes zvans iezvanīja amata meistaru un zeļļu diplomu izsniegšanas ceremoniju. Diplomus saņēma vairāk nekā 150 sava amata pratēji. Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis"
Laidiens: 28.02.2001., Nr. 33
Nākamā publikācija Iepriekšējā publikācija
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Lai katrs amats tiek sabiedrībā godā celts
Par Latvijas Amatniecības kameras 65 gadu jubilejas svinīgo pasākumu
Labs amatnieks latviešos arvien ticis godāts un cienīts. To apstiprina tautas parunas, ka amatam ir zelta pamats un neviens amats netop lamāts. To apliecināja arī vakardien, 27. februārī, Mazajā ģildē rīkotās svinības par godu Latvijas Amatniecības kameras 65 gadu jubilejai. Svinīgajā pasākumā uzrunu teica arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ( uzruna publicēta atsevišķi ) un Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks.
V. Kazāks, kavējoties atmiņās par Amatniecības kameras izveidošanos, atzina, ka gandrīz 50 gadus vārds "meistars" bijis aizmirsts, tāpēc pēc neatkarības atjaunošanas pirmie soļi, atjaunojot Latvijas Amatniecības kameru, bijuši ļoti grūti. Viņš atzīmēja, ka amata cildināšana ir nepieciešama, jo tikai runas par amata meistarību neko nenozīmē. Latvijas meistari veido Latvijas kultūru, rādot to pasaulei, jo tie ir labākās kvalitātes izstrādājumi, kādus cilvēka rokām iespējams darināt. Viņš pastāstīja par Amatniecības kameras panākumiem, kas balstīti uz amatnieku pleciem un celti, viņiem pieliekot savu prasmi un talantu. Taču netrūkst arī problēmu — kā atzīmēja V. Kazāks, lielākā problēma ir valsts uzticības iegūšana, kas ir atkarīga ne tikai no valsts, bet arī no pašiem amatniekiem. Tāpēc Valsts prezidentei 40 goda meistaru, 1752 meistaru un 2430 zeļļu vārdā tika pasniegta simboliskā dāvana — grāmata par Latvijas amatniecību.
Pāršķirstot vēstures lappuses, atrodams, ka Amatniecības kamera dibināta 1935. gadā. Lai arī rūpniecības attīstība ievērojami sašaurinājusi amatniecības devumu preču ražošanā, tomēr pirmskara Latvijā trīsdesmito gadu vidū 42 procenti no ražošanā iesaistītajiem iedzīvotājiem bijuši amatnieki. Tāpēc 1935. gadā ticis pieņemts likums par Latvijas Amatniecības kameru — vienotu amatniecības interešu pārstāvēšanas un amatniecības veicināšanas iestādi. Amatniecības kamerā tikuši reģistrēti gandrīz 50 000 amatniecības uzņēmumu ar 200 000 strādājošajiem, kas darbojās 70 amatos. Padomju okupācijas gados tikusi pieļauta tikai atsevišķu tautas daiļamatu pastāvēšana mākslinieciskās pašdarbības ietvaros, bet amatniecība kā uzņēmējdarbības veids un radošo garu attīstoša nozare likvidēta.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā uz senajiem pamatiem tika būvēta jauna amatnieku interešu organizācija — 1988. gada martā līdz ar Atmodas vēsmām tika dibināta Latvijas Amatnieku brālība, bet 1993. gadā pieņemtais likums "Par amatniecību" sekmēja amatnieku profesionālās organizācijas — Latvijas Amatniecības kameras — atjaunošanu. Likums par amatniecību nosaka amatniecības organizatoriskos pamatus, amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību. Tāpēc Latvijas Amatniecības kamera ir amatniecības biedrību apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses un veicinātu amatniecības attīstību. 1994. gada 22. novembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.213, kas apstiprināja jau 96 amatus, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību.
Svinīgajā vakarā Mazās ģildes zvans iezvanīja amata meistaru un zeļļu diplomu izsniegšanas ceremoniju. Diplomus saņēma vairāk nekā 150 sava amata pratēji.
Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore
Tā top putnu māja...
https://www.facebook.com/kalle.daniel/videos/10156970493693704
Neslinkojiet, ši adere atvar ....
https://www.facebook.com/kalle.daniel/videos/10156970493693704
Turpinām veidot zāģēšanas palīgus bērniem
https://www.facebook.com/photo/?fbid=3988807187842729&set=pcb.3988715367851911
Tā sākām garenzāģēšanu...
https://www.facebook.com/photo/?fbid=1751726218217515&set=pcb.1751732158216921
Ripo istabā
·
Labs FB atgādinājums.
Pasulē ir miljoniem koka rotaļlietu auto, taču tikai Latvijā ir auto ar atsperīgu koka zaru vai lokāmu koka līsti dzinēja vietā. Pamazām mūsu rotaļas pārauga koka elastības izpētē. Pērn koka dzinēja auto sacensībās Kārķos pirmoreiz pārsniedza 100 metru attālumu.
Taču laiks un prakse atklāja jaunas idejas. Domas neapstājās, un radās ideja koka auto ripošanas iespējas attīstīt arī telpās. Vienkāršī - pieradinām tos ripot arī apļveidā uz grīdas vai galda. Tā rodas jaunas iespējas rotaļāties un sacensties.
Nav viegli, bet varam un darām !
No Meža dienām Jelgavā 2019.
Mežā dienas Jelgavā. Te Jundiešu un viņu draugu darbi.
Skati, uz galda otrais no kreisās puses Ģirta darbs.
Priekšplāna vidū paraugs ar kuru mīl strādāt Jeļisejs.
Pa kreisi - jaunā talantd Uva veidotais analogs. Raugiet! Viņš zāģē ar diviem zāģiem! Labā rokā - pirktais zāģis (16 Eiro), kreisajā - PAŠTAISĪTAIS (0 Eiro)!!!
Kas teica - jaunieši nevar?
Kopā ar skolotājām Inga Zotova un Ilze Gūtmane.
TO MĒS NOPELNIJĀM.
PALDIES STUDENTIEM UN RĪGAS MEŽIEM!
SKTIET https://vilniskazaks.blogspot.com/2015/01/betlemes-stasts-mezaparka.html
Pirms septiņiem gadiem 2018...
Mazo puišu - LIELĀS LIETAS ! Protams, mazie puiši paši vēl neskicē, bet paši
jau izzāģē pirmos šablonus un montē kopā. Kreisajā stūrī knapi redzami pērnie
zāģēšanas treniņu dēlīši, bet labajā bērnu izzāģētie šabloni zāģu rāmīšiem.
Priekšplānā arī samontēts rāmzāģis. Te arī atbilde manam PSRS laika studentam,
kas uztraucās - kāpēc jūs taisāt sliktākus, ja var nopirkt labākus! KĀPĒC
VISPĀR PIRKT,... JA VAR PATS IZTAISĪT! Tavu un LV nākotni izšķirs, kā rokdarbu
prasmes, tā arī agrā bērnībā iegūtie taupības, SAIMNIEKA un skaistuma
instinkti. Tāpēc te darbos parādās reāli plaukti, telpas, krāsas un ragi - KOPĀ
!
Abonēt:
Ziņas (Atom)