https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:282025|article:DIVL143
Ar dizaineru Vilni Kazaku sarunājas komentētajā Aija Calīti
J r J
mācījušies un ari turpmāk paš-
mērķīgu rūpniecības attīstību
iz-
virzīsim kā saimniekošanas gal-
veno uzdevumu, nevis pievērsī-
sim uzmanību pašai produkcijas
kvalitātei, tad nav ko cerēt,
ka iz-
dosies atjaunot vidi un līdz ar
to
arī nacionālo kultūru. Jo
rūpnie-
cība nespēs radīt latvisku
vidi!
Tautas kultūras izdzīvošanas
po-
litika jābalsta uz indivīda
profe-.
sionālo mobilitāti un spēju arī
sa-
režģītos apstākļos rast netra-
dicionālus risinājumus, kas
tomēr
ir saistībā ar tautas kultūras
tra-
dīcijām. Un tikai amatnieks
spēj
kopt to krāsu, formu un propor-
ciju izjūtu, kas viņā
veidojusies no
paaudzes paaudzē. Šī amatniecī-
bas attīstības veicināšana galu
ga-
lā ietekmēs arī nacionālo
kvalitā-
šu ieviešanu rūpnieciskajos
izstrā-
dājumos.
Vai likumdošana maz var
ietekmēt kultūru, kas taču at-
tīstās pēc savam, iekšējam li-
kumsakarībām? Sajā gadījuma
ka likums par amatniecību
var nodrošināt amatniecības
ka smalki sazarotas un daudz-
veidīgas sistēmas atjaunošanos
Latvijā?
Amatniecības likuma būtība
kā valsts institūcija aizstāv
kvali-
tatīvu darbu. Tas apliecina, ka
augsta darba kvalitāte ir
pacelta
valsis politikas līmeni. Bet
par li-
kuma iespējām labāku dzīvi ie-
spējams sasniegt, izmantojot
di-
vus virzienus civilizāciju un
kultūru, kas nav gluži viens un
tas pats. Likumam būtu
jāpavirza
civilizācija, kultūru virzīs
civilizēti
cilvēki.
Un tomēr kamēr mums
bus preču un amatniecības
pakalpojumu deficīts, kamēr
neizveidosies normāls piepra-
sījuma un piedāvājuma mehā-
nisms, grūti ticēt, ka ar ape-
lēšanu pie likuma daudz iz-
dosies panākt. Tikai bagāti
cil-
vēki varēs atļauties nepirkt
sliktu preci un pieprasīt amat-
niekam meistara diplomu. Na-
badzīgajam būs vienalga, ir vai
nav šads dokuments santeh-
niķim Sašam no namu pārval-
des ka tik krāns netek! Ja
mūsu valsti zem nabadzības
robežas (vai ap to) dzīvo ap
astoņdesmit procenti cilvēku,
maz ticams, ka divdesmit pro-
centi bagātnieku daudz ko spēs
glābt.
Sākumam pietiktu pat ar di-
viem procentiem maksātspējīgo!
Bet cilvēki nekad nebūs pietie-
kami bagāti, ja nespēsim radīt
Vide, kas ir ap mums,
tā ir komplicētu sabied
risko, ekonomisko, psi
holoģisko un arī politis
ko procesu attīstības materiāla
\z
pausme un galarezultāts. Bet kā
šī valsts politika, kas
piecdesmi
gadus Latvijā bija vērsta uz
mērķ
tiecīgu amatniecības
iznīcināšanu
ir ietekmējusi ne tikai mūsu
Ira
dicionālo dzīvesveidu un domā
šanu, bet galu galā arī vidi
Kā šis it kā politiskais
iegansts
sīkburžuāzijas kā politiskā pro
cesa bremzētājas likvidēšana
noveda pie daudz tālejošāka ga
larezultāta, pie nacionālās
kultū-
ras degradācijas?
Vispirms jāsāk ar šo ieganstu
Jo kaira amatnieka darbarīks
tas ir viņa privātais īpašums,
ur
tikai ar tā palīdzību cilvēkam
i
iespēja attīstīt savas spējas
un ra
došu pieeju darbam. Komunisti
labi pārzinot pasaules
pārveides
mehānismu, saprata: lai
iznīcinātu
nāciju, vispirms jāiznīcina
cilvēks
Bet ne jau fiziski! Pietiek, ja
cii
vēks tiek mērķtiecīgi padarīts
pa
paklausīgu, nedomājošu būtni
Bet, lai cilvēku būtu iespējams
pa
kļaut, vajag atņemt viņam darba
rīkus un tiesības pārvaldīt
savi
īpašumu. Un tad cilvēks pēc
kāda
laika pārstās gudri strādāt
Komunistiem izdevās iestāstīt,
ka
produkcijas pārpilnību
nedrošinā
vienīgi rūpnieciskā ražošana
Taču atmests tika pats pirm
sākums šīs lielražošanas sais
tiba ar amatniecību, kas ir
veida izmēģinājuma laboratorija
rūpniekiem. Amatniecība ir
dižai
na, tehnoloģijas pilnveidošanās
un tautas kultūras tradīciju
turpi
nāšanās sintēze. Gudram rūpnie
kam nepieciešams redzēt, kā ur
kāpēc amatnieks to lietu taisa
ui
pārtaisa, lai to kopētu un
sākti
ražot rūpnieciski. Starp citu,
ir lie
la austriešu firma Tonēt, kas
ražc
krēslus, un viņi vadās tieši-
pēc
šiem principiem amatniecības
un rūpniecības savstarpējas
sais-
tības. Taču pie mums rūpniecis-
kajā lielražošanā pamazām
pilnīgi
pazuda arī izpratne par lielu
vēr-
tību, par lietu kā verlilm. Tā
nu ir
sasniegts rezultāts, ka cilvēks
ir
tiktāl degradējies, ka, pie
konvei-
jera ražojot nekvalitatīvu pro-
dukciju, turklāt pašam to labi
sa-
protot, viņš pret sava darba
bez-
jēdzīgumu vairs neprotestē un
da-
ra tik tālāk. Tā arī veidojās
šī an-
tihumānā vide, kas. ir ap mums
gan mājās, gan rūpnīcās, gan
pilsētās, un laukos! Ja no šīs
ne-
gatīvās pieredzes neko nebūsim
muļķības pārrāvumu, ja cieņā
ne-
tiks celts gudrs darbs. Nav
nekā-
du cerību, ka muļķību var
pārraut
ar bagātību. To var izdarīt
tikai
un vienīgi ar gudrību! Turklāt
di-
vējādi. Vai nu lēnām un
pacietīgi
audzinot visu tautu, vai arī
pieņe-
mot likumu, kuram darbojoties,
muļķība tiek pārrauta piespiedu
kārtā. Ja tauta kādreiz jau ir
sa-
. ■ sniegusi augstu attīstības
pakāpi
un nu ir mākslīgi-atdzīta
atpakaļ,
tad nepieciešams šo situāciju
at-
jaunot, pieņemot likumus, kas
no-
drošina kultūras attīstību
veici-
nošu struktūru atjaunošanu.
Tomēr pašlaik, kad tikko sā-
kam veidot brīvā tirgus
attiecības,
pastāv no tām izrietošs
viedoklis,
ko it īpaši atbalsta liberāļi:
sak,
kā gribu (māku), tā ražoju. Ja
ne-
viens to nepērk, bankrotēju
tikai
es, un tā ir vienīgi mana
darīšana!
Šī pieeja ir viens no veidiem,
kā iespējams ekonomiski
iznīcināt
mazu valsti un apspiest tautu:
vei-
cinot, lai tā ražo produkciju,
kura
kalpos īsu mūžu, tādā veidā iz-
tērējot un izpārdodot savus
resur-
sus. Bet mums ir tikai māls,
ak-
meņi, koks... Jā, un kolosālas
spē-
jas veikt pacietīgu darbu.
Liberāļu
aizstāvētā pieeja, kad visu
izsaka
tikai tirgus un konkurence, der
izglītotā un bagātā sabiedrībā.
Tas
ir amerikāniskais rūpniecības
at-
tīstības modelis, kas gandrīz
pil-
nīgi ignorē nacionālo tradīciju
pār-
mantojamības nepieciešamību.
IVlums tomēr vajadzīga
eiropeiska
pieeja, kurā kultūra darbojas
kā
organizējošs spēks, kad amatu
un
tradīciju nodošana notiek no
paaudzes uz paaudzi. Ar ģimeni,
cunfti, ģildi. Kad sabiedrībā
darbojas šī kultūras tradīcijas
nodošanas pašregulējoša
sistēma.
Kā likuma par amatniecību
šādas attīstības iespējas pare-
dzētos? Viens no veidiem
tas paredz, ka tiks izveidoto
valsts organizācija— Amatnie-
cības kamera, kas darbosies
līdzšinējas Amatnieku brālības
vieta.
Amatniecības kamera strādās
vairākos virzienos. Pirmkārt,
tā
dažādām pašpārvaldēm profesio-
nāli, ar ekspertiem palīdzēs,
vei-
dojot un'ietekmējot tos likumus
un lēmumus, kas attieksies uz
vi-
des veidošanu. Otrkārt, kamerā
amatnieki tiks sadalīti pēc
katra
profesionālās kvalifikācijas
(t.i.,
tiks izveidota rangu tabula).
Pro-
fesionāļu vidū ir skaidri
zināmi
kritēriji, pēc kuriem šī
kvalifikā-
cija novērtējama, un neviens
ie-
rēdnis no malas nenāks un
nepra-
sīs, lai amatnieki, pretendējot
uz
meistara diplomu, izpildītu
kaut
kādas kabinetos sastādītas
prasī-
bas. Viss notiks tikai
profesionāļu
vidū, un tas ir visdrošākais
ga-
rants, ka tieši viņi paši
nepieļaus
savas nozares prestiža
krišanos.
Amatniecības kamera, vadoties
pēc šo profesionāļu slēdziena,
iz-
dos amatniekam meistara dip-
lomu dokumentu ar valsts ģer-
boni, kurš apliecinātu, ka
valsts
atbild par šo cilvēku un viņa
dar-
bu, apstiprinot viņa iegūto iz-
glītību un profesionālo kvali-
fikāciju. Dokuments liecinās
arī
par to, ka amatnieks sola
valstij
un apņemas kārtīgi padarīt savu
darbu. Tam vajadzētu būt
sertifi-
kātam, ko atzīs visā Eiropā.
Starp
citu, jau tagad, meklējot
darbam
amat niekus, eiropieši prasa
šādus
diplomus.
Kāds amatniekam bus
praktisks labums no šāda di-
ploma un kameras? Gods
ta ir laba lieta, bet..
Ir nepieciešami arī līdzekļi,
lai
veicinātu amatniecības atjauno-
šanu. Tieši ar piemaksām vai
ne-
tieši ieguldīti, atvieglojot
nodok-
ļus. Amata meistara diploms
vie-
nīgais dos tiesības pieņemt mā-
cekli. Tikko šāds līgums ar
poten-
ciālo skolnieku būs noslēgts,
tūlīt
automātiski jāsamazina uzņēmu-
ma nodokļi, lai meistaram arī
ma-
teriāli būtu izdevīgi savu
prasmi
nodot tālāk. Turklāt jaunajai
pa-
audzei ir jānodrošina
pilnīgivcitas
izglītošanās iespējas.
Nepiecie-
šams ieaudzināt prasmi sasniegt
panākumus kapitālismā. Viens no
veidiem, kā to iemācīties, savs
amatniecības uzņēmums. Amat-
niecības kamerai jādod saviem
biedriem nepieciešamās zināša-
nas uzņēmējdarbībā, jāsniedz
konkrēts atbalsts šiem uzņēmu-
miem, lai latviešiem būtu
priekš-
noteikumi, kā iegūt iemaņas
prak-
tiskajā saimniekošanā. Vēl,
runā-
jot par izglītību, domāju, ka
ka-
merai būs jāorganizē arī sava
sko-
lu sistēma. sajās skolās
cilvēki va-
rēs iegūt papildu kvalifikāciju
gan kā augstas klases
izpildītāji,
gan uzņēmumu vadītāji, gan sko-
lotāji, gan arī zinātnieki
teorētiķi.
Agrāk process, kas saistās ar
amatu pārmantojamību, nebija
mākslīgi jāorganizē. Tas notika
no
paaudzes paaudzē ģimene bija
. šo tradīciju matrice. Bet nu
tā vi-
de, tas apkārtnes spogulis, kas
lat-
vieti bez vārdiem radīja par
lat-
vieti, ir pazaudēta. Tāpēc
pašlaik
šis uzdevums, ko veica māja,
ģi-
mene, nu jāuztic sabiedrībai.♦
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru