Pārdomas par
daudzveidību
1) Daba ir pacentusies radīt mūs un mūsu
bērnus ar daudzām maņām. Mēs jau zinām, ka lietas, kuras nedarbina,
pamazām atmirst. Bērni to
nezina...
2) Augošs, Atšķirīgs, Citāds, Dažāds, Daudzveidīgs... un vēl daudzi daudzi citi vārdi mums nemitīgi atgādina par attīstību un mainību laikā, procesos,vietās un lietās. Par/ar VĀRDU un VALODU mēs stāstam un uzzinām Papildina sevī ieprogrammēto ar apkārtnē dzirdamo, redzamo, saožamo, sataustāmo un dažādi un citādi sajūtamo. Protams, milzīga loma ir vietai, klimatam. Tā radusies un veidojusies arī dažādu reģionu civilizācija ar savu kultūru.
Vārda un valodas dažādie dziļumsi,... te vēl jāstrādā. Sarunās ar bēniem un pusaudziem ir jāatrod īstie vārdi un īstie piemēri,... Labi der reāli piemēri, kā bērni un pusaudzi VAR, MĀK, DARA. Ir jāveido reālas Latvijas bērnu un jauniešu darba vietas, procesu norises, un galvenais - redzami, aptaustāmi, lietojami rezultāti. Te sākas Mazās Valsts Lielās iespējas. Šis lauciņš pasaulē ir brīvs....
Par darba vietām. Ir principiālas atšķirības no profesionālām darba vietām un profesionāliem rīkiem. Te 1) jāatraisa interese par RĪKU bērna rokās, Par Materiāla atbilstību rīkam, procesam, bērna darbošanās/rīcības specifikai. Lai pierastu, apjēgtu - ES VARU.
Pusaudžiem ir cits stāsts un darbs. Ar piemēriem jārāda atšķirību priekšrokas masu MODEI. Specializēt Dabas un Vides daudzveidības iespējām. Te var sākties arī dažādi parādams un reāli lietojams pusaudža veikums. Tu esi Tu , nevis viens no daudzajiem!
4) Mums ir paveicies! Mēs esam vidū starp
ziemeļu aukstumu un dienvidu karstumu. Mēs ziemā protam savu vidi siltināt un
vasarā vēsināt. Veiksme ir arī būt starp rietumu un austrumu kultūrām. Mēs dabisko dažādību un
daudzveidību uztveram, baudām, un tā mūs attīsta.
5) Mums kaut kas ir sagājis greizi ar
izglītības organizāciju. Manuprāt, mēs pārāk steidzamies sākumskolā ieaudzināt
kompetences. Agrā specializācija
ierobežo dabisko daudzveidību sevis atklāsmē. Kas es būšu? Ko es darīšu ar prieku? Vadīšu
vai izpildīšu? Abi ir vajadzīgi dažādās nozarēs un dažādos amatos.
6) Sākotnējai izglītībai ģimenē un skolā
ir jārada līdzsvars prāta un kustību attīstībā. Lietu saprašanā un dažādu
kustību prasmēs. Jāprot izmantot dažādus informācijas veidus. Jāatrod harmonija
starp virtuālo un reālo informāciju un pasauli. Spēlēm un rotaļām savlaicīgi ir jāieaug
ikdienu reālajos darbos.
7) Neaizvietojama ir saskarsme ar dažādiem
materiāliem. Koks ar savu dzīvās dabas ieprogrammēto dažādību un mainību ir
izcils prāta un kustību attīstībai. Ar koku var sākt darboties jau no 3...4
gadiem un turpināt to visu mūžu.
8. Ko un kā rokdarbi/amatniecība palīdz ? Būtība, mana, kā jebkura cilvēka spēja, pārtaisīt dabas doto materiālu dažādās LIETĀS , ir milzīga atbildība. Vienalga, tā ir maza kastīte, mēbele vai māja.
9. Mūsu visu pienākums ir bez naida un izsmiekla, bet nebaidīties tieši runāt par šīm un saistītām vērtībām. Īpaši nozīmīgi tas ir sarunas ģimenēs un skolās, runājot ar bērniem. Arī mēs latvieši, tāpat kā citas tautas, pārkāpjam DABAS doto materiālo vērtību izlietojumus un cilvēku radīto materiālu pārstrādes pieredzes -KULTŪRU sasniegto.
10. Galvenais ir bremzēt bērnos nepelnītu lielīšanos. To vislabāk panākt ir tieši darot! Darba rezultāts pats parāda kvalitāti. Vienalga, tas notiek virtuvē, pie klavierēm, vai darbnīcās. Sākums vienmēr ir saistīts ar ATDARINĀŠANU ! Un tas nav kauns, bet panākums - spēt ātri un labi apgūt esošo! Būtībā tā sākas MEISTARĪBA. Meistarība ir indivīda BRĪVĪBA.
11. Mestarība ir pamats vērtību/kvalitātes sasniegšanai.
Protams, ceļš uz meistarību
Sportā tas ir grūti sasniedzams, bet ērti salīdzināms. Mana pieredze ir tāda, ka, neraugoties uz dabas doto daudzveidību, ir cilvēki, kuri apgūst meistarību un ar to lepojas. Veido labāku dzīvi sev un citiem. Būtībā tie ir meistari virtuvē, pie klavierēm un dažādos amatos, arī politikā. Taču ir arī nesamierināmie, kuri vēlas būt citādāki, viņuprāt īpaši. Tagad bieži lieto vārdiņu - radoši. Arī tādi ir vajadzīgi. Tikai, slikti, ka mēs saviem bērniem pārāk ātri pieliekam vārdiņu RADOŠI ! Manu studentu pētījumi atklāja dziļākas, bet reti pieminētas sakarības. Viena no tām ir topošā cilvēka fiziskais briedums.
Raudzīsim RADOŠUMU pēc pubertātes sasniegšanas... Izrādas, ka mātes un tēva loma nes radītās dzīvības atbildību, un ""radošums"" saplok. Kaut ko līdzīgu mēs varam piemērot Krievijai un krieviem. Viņi nav un ir vainīgi, ka viņi un viņu valsts pasaules vēstures mērogā, uzvedas kā pusaudži… Krieviem, ne mājās, ne skolās nav pietiekoši mācīta izpratne par pasaules dabisko daudzveidību. Nav arī pamodusies dabiskā atbildība par DZĪVĪBAS brīnuma saudzēšanu. Viņi dzīvo pārliecībā, ka lielais un varenais vienmēr ir STIPRS. Un stiprais ir arī gurs.
Domāju, ka mūsu Latvijas krieviem, īpaši tiem, kuri ir godīgi sasnieguši atzinību demokrātijā, ir pienākums palīdzēt savai tēvzemei - Krievijai. Tas nenozīmē ka jāpamet Latvija. Tas nozīmē atrast un veidot ģimeniskas un valstiskas rīcības formas, kuras palīdzētu mūsu mūžīgiem kaimiņiem iepazīt pasauli un ieaugt Eiropas kultūrā.
Krievijas un krievu rīcība Latvijā nebija ceļš uz paradīzi/komunismu. Atbrīvojoties no KRIEVU PSRS mēs taču ātri sasniedzām divās paaudzēs aizmirstās Eiropas vērtības. Šodien Latvijas krievi, izmantojot modernās tehnoloģijas, var daudz labu lietu savas tēvzemes un arī mūsu labā izdarīt. Tas taču nav normāli, ka mēs tērējam laiku un naudu, lai ar bleķa sētu norobežotos no dabas un dieva dotiem kaimiņiem. Eiropas robeža ir Urālu kalnu grēda. Vai tad pie mums krievu atbildība par civilizāciju dzīvības un kultūru daudzveidībai nemaz nemostas? Varbūt ir pienācis laiks tieši MUMS, kā mazai valstij droši teikt savu vārdu. Mūsu krievi ir mūsu valsts daļa. Mums ir jāpārliecina visi Latvijas krievi, ka ES nav PSRS. Savukārt viņiem, tas ir \mūsu krieviem ir jāiet palīgā viņu tēvzemes atmodai. Daži lielie komunismu ceļošie žuļiki šo valsti ir apzaguši un labo ideju izcūkojuši. Internets taču darbojās, jaunajiem ir pienākums tēvutēvu kļudas labot. Nevis iet karot pret savējiem Eiropas Ukrainā. Savējiem ir jāpalīdz ar labiem darbiem, nevis naivi jālien nāvē.
Paldies Meistar! Izcili!
AtbildētDzēstPaldies, Meistar! Izcili!
AtbildētDzēstVajaga vienkāršus un acīm redzanus piemērus salīdzināt. Vai ir kaut viena labāka krievu lieta, par eiropā ražotajām. Skolā mēs gajām ar krievu un latviešu bērniem skaitīt garāmbraucošās automašīnas. Pārliecinoši reti redzējam krievu mašīnas. Vairums uz reizi saprata - mājā viņiem māca muļķības. Eiropas robežu ne politiķi, ne kari nevar nomainīt! Laiks saprast, ka liels vēl nenozīmē gudrs. Mums laukos teica - kas par dau - tas pa skād!
AtbildētDzēst