Dažas bildes no 2017. Jērcēnmuižas Ence sola būt Kārķos 2023.Meža dienās
Ubunturi. Der padomāt.
Kādu dienu antropologs uzaicināja
āfrikāņu cilts bērnus uzspēlēt spēli. Viņš nolika grozu ar garšīgiem augļiem un
teica: "Kas pirmais sasniegs koku, dabūs grozu."
Kad viņš deva signālu sākt. Viņš bija
pārsteigts, ka bērni gāja kopā, sadevušies rokās, viņi kopā sasniedza koku un
sadalīja augļus vienādi.
Kad viņš viņiem jautāja: “Kāpēc jūs to
darījāt, jo katram no jums bija iespēja iegūt visu grozu?"
Bērni ar izbrīnu atbildēja:
"Ubuntu."
Tas ir, kā Jūs varat būt laimīgs, kamēr
citi ir nelaimīgi?
Ubuntu - viņu civilizācijā nozīmē:
"Es esmu tāpēc, ka MĒS esam."
Šī cilts zina laimes noslēpumu, kas
zudis visās attīstītajās sabiedrībās, kuras uzskata sevi par civilizētām...
Teksts un bilde no FB 29.03.2023.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
Uzruna Amatniecības kameras 65. dibināšanas dienas
svinībās Mazajā ģildē 2001. gada 27. februārī
Augsti godājamie svētku viesi, godātie meistari,
cienījamie zeļļi!
Mēs svinam šodien nozīmīgu jubileju organizācijai, kas
tika veidota, lai kopā sasauktu visas Latvijas amatu pratējus zem viena jumta,
lai aicinātu viņus sadarboties, izvirzīt sev kopīgus mērķus un atrast ceļus gan
katram sava amata, gan visas amatniecības turpmākai attīstībai kopumā. Bet tāda
ir mūsu tautas vēsture, ka šī Amatniecības kameras darbība ir tikusi
pārtraukta, turklāt ilgus gadus, un karogs un himna, kas tai bija sākotnēji
izvēlēta, nebija tie, kas gadu garumā pulcināja Latvijas amatniekus. Taču amata
prasme ir neatkarīga no politiskās situācijas. Meistarības apguve ir katra
indivīda, katra zeļļa rokās. Amatniecība ir kaut kas īpašs, kur katram
cilvēkam, katrai personībai ir iespējams atrast savu vienreizīgumu, savu
unikalitāti, tajā pašā laikā izejot cauri sava amata iepriekšējo paaudžu
sakrātajai gudrībai, pieredzei un iemaņu kopumam.
Zellim ir jāiziet cauri disciplīnai, zellim ir ilgus
gadus jāmācās un jātrenējas, bet tajā brīdī, kad zellis kļūst par meistaru, tas
ir skaists sasniegums un apliecinājums, ka viņš ir sasniedzis meistarību, visas
tehnikas un paņēmienus, ko amats no viņa prasa. Tie viņam ir tapuši pakļauti,
viņš tad ir noteicējs, kas var tālāk nest sava amata godu, to izkopt un nodot
tālāk nākamām audzēm.
Amatniecība Eiropā kā zināmā mērā sabiedriska parādība
iezīmējās it īpaši viduslaikos, un starp pirmajiem amatiem, kas sāka organizēti
pulcēties kopā, bija viduslaiku lielo katedrāļu cēlēji, akmeņkaļi — masoni.
Francijā vēl tagad lielajās katedrālēs ir redzami akmeņi, kurus ir kāruši
meistari un kuros iekšā ir katra meistara pazīšanās un piederības zīme.
Lielās katedrāles ceļot, kopā sanāca akmeņkaļi no
daudzām vietām, no daudzām pilsētām. Viņi paguva tādā veidā darboties pie kādas
kopējas celtnes, kuras pabeigšana bieži prasīja vairākus gadsimtus, un tie, kas
ielika pamatus, nekad neredzēja to dienu, kad katedrāle pacēlās jau ar jumtu
virs savām torņu smailēm.
Savā ziņā arī amatnieka darbs savā zemē ir līdzīgs
šādai cītīgai strādāšanai kādam izvirzītam mērķim, kur amatnieks dara savu
darbu pēc iespējas labi, pēc iespējas apzinīgi, saprazdams, ka, savu darbu
godīgi, krietni, skaisti paveicot, viņš veido un palīdz veidot kopības ēku.
Tieši tādēļ jau pirms 65 gadiem tika izveidota šī Amatniecības kamera, lai
palīdzētu katram amatniekam blakus savai amata piederībai, blakus lepnumam par
sava amata sasniegumiem, par savu personīgo prasmi izprast arī to, ka amatnieks
darbojas savas sabiedrības vidē, ka viņa sasniegumi ir pierādījums kultūras un
civilizācijas līmenim, kas ir viņa zemē un valstī, un ka amatnieks ar savu
ieguldījumu palīdz veidot šīs valsts prestižu, gan rādīdams kultūras līmeni,
kāds pie mums valda tiem, kas viesojas mūsu valstī, gan arī nesdams Latvijas
vārdu pasaulē tajā brīdī, kad viņš tiekas ar saviem amata brāļiem. Bet vairāk
par visu man šķiet, ka amatnieks iemieso sevī godīgo attieksmi pret savu darbu
un tā augļiem, uzņemdamies pilnu atbildību, personīgu atbildību par savu
sniegumu, par savu roku darbu, reizē gūdams lepnumu, gandarījumu, iztiku, bet
galvenokārt uzņemdamies par to atbildību.
Paldies visiem amatniekiem par to, ka jūs labi darāt
savu darbu! Novēlu meistariem turpināt darboties, censties un tiekties pēc
arvien augstākām meistarības pakāpēm! Novēlu zeļļiem uzcītīgi, godīgi, centīgi
turpināt sava amata apguvi! Novēlu visiem vislabākās sekmes!
Mēs tiekamies Mazajā ģildē, kas savā laikā apvienoja
senās Rīgas amata brāļus dažādās cunftēs, un jūs zināt, ka Lielā ģilde bija
principā nevāciešiem slēgta. Tajā laikā Mazā ģilde bija tā, kurā jau no
vēsturiskiem laikiem bija iespējams arī latviešu tautības cilvēkiem tai
pievienoties. Amatnieki ir savā ziņā saikne ar mūsu pagātni, kurā mums, tagadnē
dzīvojot un nākotni veidojot, ir jāatrod veidi, kā savas zemes pagātni
pieradināt un padarīt mūsu, vienalga zem kādas varas tā ir tajā laikā
darbojusies.
Mums ir jānāk pie atziņas, ka viss, kas uz Latvijas
zemes savulaik ir paveikts ar apziņu, ar pārliecību par saglabātu vērtību, par
tās skaistumu, tas viss pieder pie mūsu mantojuma, tāpat kā tas, ko jūs savā
mūžā sasniegsiet, būs mantojums nākamām audzēm. Lai jums ir prieks, spēks un
ticība savām spējām! Visu to labāko!
|
"LV" |
Tas notika Kārķos 2010
Tas notika Kārķos 2010. Iespējams, tā bija pirmā reize, kad RTU Koka apstrādes dizaina studenti ieradās Kārķos piedalīties darbos un svinēt Meža dienas. Mūsu uzdevums bija palīdzēt veidot zaļās darbnīcas. Pāris gadus vēlāk radās ideja par Koka auto sacīkstēm!
Pirmajā reizē uzdevums skolniekiem tapa vienkāršs. Es atcerējos un špikoju savu bērnību. Lai īsinātu laiku kolhoza ""Pauguri"" fermas govju ganīšanā, es ar nazi veidoju visdažādākos ornamentus uz krūmāju maikstēm un žāklēm. Protams, vietējā mežmalā nekautrējos un veidoju arī Savu darbu izstādes! Tā tapa arī pirmā Zaļās darbnīcas izstāde Kārķos. Bija prieks ka daudziem darbi patika! Es jutos kā atgriezies bērnībā! Bet, tik vienkārši tas nebeidzās...
Neatceros, kas īsti pirmais bija ievērojis, taču vienā darbā ornamentus pavadīja vārdi - mīļajai māmiņai.... Kad analizējām veikumus, to neievērojām un nepieminējām ... Es nezinu, kā es būtu rīkojies, bet no skarbām nepadarīta darba atmiņām es vaļā netieku. Es nepalīdzēju! Bija jābūt vērīgākam! Meitenei, vārdu autorei, mīļā...māmiņa..., nesen bija devusies mūžībā...
Bērnu darbu izstāde.
Bērnu veikumu aplūko arī ministrs.
Propelleris
Nekautrējieties! Palieliniet bildi!
propelleris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Rotējoša ierīce ar lāpstiņām vilces spēka iegūšanai gaisā.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kurā
izmanto šādu ierīci (par iekārtām, mehānismiem u. tml.).
2.1.Dzenskrūve — kuģa,
motorlaivas dzenskrūve.
2.2.Ventilatora darba spārni.
Re kā ! Mums
ir propelleris ! Terminoloģija stāsta ka tā ir Ierīce vilkmes spēka iegūšanai. Un
tas nav viss…
Mūsu Kristaps
ir tik spēcīgs puisis ka var ne tikai iztaisīt riktīgu propelleri, bet arī skrieties ar īsto automobili ! Palūk! Tā tas
notiek! Griežas kā velns...
Turpinu aicināt uz Kārķiem. 28./29. 04.2023.
Skolotājs, LAK Galdnieka amata Meistars Jānis Mūrnieks no Lielvārdes mums uzdāvināja savu mācekļu darbu – senāko darba rīku > ziņnesi. Tas izrādijās īpašs rīks! Domāju, Meža dienās Kārķos tādi un līdzīgi rīki labi iederēsies. Kustībā ir ideja un spēks.
Ir pienācis laiks rotaļas pārvērst reālos darbos. V.K.
Pienācis brīdis, kad mums jāatrod paņēmieni, kas bērnus ved prom no zvaigžņu karu spēlēm uz labdarības ceļiem. Mums blakus tradicionālām plastmasas rotaļu un spēļu biznesa plūsmām ir jārod jaunas idejas. Tās, iespējams, slēpjas reāla dabiska koka - materiāla pārveidē. Bērns spēlējoties apgūst kustības - kas rada interesantas lietas.
Kāpēc
tieši dinamiskās rotaļlietas? Dinamika ir redzama mainība, mainība var palīdzēt
izprast ne tikai materiāla, darba rīku, formu, krāsu un apjomu mainību, bet dod
iespēju katram sevī sajust izdomu un izjūtu mainību.