Mana Mazā/minī darbnīca iekārtota dzīvokļa lodžijā, 3 mk. Darbnīcā ir Darba galds un Darba rīki. Nelielas Materiālu un Sagatavju rezerves. Rīki un Materiāli izvietoti vairāk kā 60 atvilktnēs un vairāk kā 40 plauktiņos. Ir speciālas garo materiālu />3 metru/ noliktava virs blakus 3 mk lodžijas. Darbnīcā ir arī maināmi gaismēkļi, radio un pašsaprotami, arī 15 elektrokontakti. Dažādi āķi ir izvietoti visās iespējamās vietās, ieskaitot skapīšu durvju abas puses. Pastāstīšu, ko man dzīvē palīdzēj mazā darbnīca.
Blakus lodžijā, arī 3 mk, 70/80.-tos gados, kopā ar bērniem ierīkojām ērtu Sauļošanās telpu, kuru izmantojam arī veļas žāvēšanai /zem logu līmeņa izvietojamas 14 apaļas līstes/, šad tad izmantojam arī kā patīkamu ēdamtelpu saules pusē, un šad tad, ja nepieciešams, ierīkojam guļamtelpu. Kāpēc tik sīki
aprakstīju? Katrs pa sevi ir dulls, bet labāk būt dullam, nekā lamāt valdību. Darbnīca dod iespējas. Es esmu no tiem tipiem, kam tieši darbā rodas idejas.
Esmu galdnieka dēls. /Tēvs no kara neatnāca, bet atstāja mums labu darbnīcu. Mācījos Cēsu arodskolā, Strādāju pie pirmskara Galdnieku amata meistariem Zirņiem Valkā, SCO. Sekoja 3 gadi armijā, Pievolgas stroibatā, tur jau vadīju galdniecību. Man paveicās, lai varētu palīdzēt oficieriem iekārtot dzīvokļus, es bieži ""slimoju"". Es pamatīgi iepazinu arī Sarātovas apkārtnes ciematu kultūru.
Atgriezies LV - LLA Meža fakultātē apguvu kokapstrādes inženiera profesiju un paliku fakultātē strādāt. Lielākais ieguvums bija 3 istabu dzīvoklis ar 6 km lielu lodžiju. 20 gados MF vadīju vairāk kā 50 studentu diplomdarbus. Protams, sāku doktora darbu, bet...nebūs..., tēvs esot Amerikas špiegs. Punkts. Tā man paskaidroja LLA rektora vietnieks.
Maskavā gudri cilvēki man ieteica atrast zinātniskā darba vadītāju - Ļenina prēmijas laureātu. Tādu atradu RTU. Pārvācos, ieguvu doktora grādu, un... pavērās cita dzīve. Pētniecības tēma bija un turpinājās - amatniecības un rūpniecības iespējas - mājas un mēbeļu savietošanā. Par šo tēmu, bez pētniecības, ir vairāk kā 100 populārzinātniskās publikācijas, sk. periodika.lv ... toreiz ellišķīgi vajadzēja naudu... Rakstīju visiem par mājokli, amatniecību, utt, uc.
Man ir arī Lielā darbnīca - re kā >>>Zvaigžņu ielā ! Labi izklausās, vai ne? Par to citreiz...Veiksmi visiem! Lai top!
P.S. Lai Jums katram top roku darba darbnīca, vai vismaz DARBA VIETA! Vienalga kādu dabas doto materiālu pārvēršanai noderīgās, mīļās, gudrās lietās. Lai jums, un īpaši jūsu bērniem top sava minimāla vieta/telpa kur kopā darbojās domāšana un darīšana. Katram savā izvēlētā tempā, laikā, interesēs. Beidzas ar aplūkojamu, taustāmu rezultātu. Reālas lietas, kuras dod baudu un prieku pašam un ģimenei. Der arī kā dāvanas draugiem, vai var pat pārdodot... Bez darba vietas mājoklī neveram savlaicīgi pārtraukt rotaļāšanos.
P.S.+ P.S. Ir jāsaprot kustību nepieciešamība. Reāls konkurents roku darbiem ir sports. Arī man kādreiz ļoti patika sports! Tagad es saku tā, fiziskā kultūra skolās un mājās bija un ir laba lieta. Ir skaidrs kāpēc skolās mainīja nodarbes vārdu - fizisko kultūru pret sportu. Modernais sports ved uz kalpošanu naudai, tas rada risku izaugt par vergu mirkļu emocijām. Nav ne mazāko šaubu, ka katra cilvēka attīstībai ir vajadzīgas kustības. Katram pašam ir jāizvēlas, kas labāk? Cīnīties ar citu uzspiestām kustībām sporta spēlēs, pārsniegt savu vakardienas godkāri ātrumā vai spēkā vieglatlētikā, vai izvēlēties sev patīkamu spēka un tempa kustības rokdarbos, kas mudina domāt kā iegūt prieku sev un citiem. Rokdarbos zaudētāju nav, nav arī vecuma ierobežojumi.
P.S. + P.S. + P.S. Man tas tomēr ir jāpasaka. Pēdējā laikā arvien vairāk pie manis kokapstrādes rokdarbu pulciņā nāk bērni, kuri nr tikai sportā ir zaudējuši interesi, bet ir vēl sliktāk! Viņi ir zaudējuši spējas sadzirdēt un saprast elementāras dzīves realitātes. Kā praktiskos rokdarbos pastāv iespēja baudīt darba rīka stāstus smadzenēm. Smadzenes saprata darba rīka ziņojumu un teica - dari to maigāk, lēnāk, mēģini atrast sev, darbarīkam un matriālam atbilstošāko. Neatrod, seko smags darbs skolotājam. Tā lūk!
