Tas ir brīnišķīgi, ka ik gadus mēs spējam satikties!
Es gribu nedaudz parunāt par lietām, kāpēc tauta mūs mīl.
Kas mums jādara, lai tas turpinātos mūžīgi?
Dievs, radot pasauli, radīja dzīvības formas, kas spējīgas sevi uzturēt, nepārveidojot Dieva doto pasauli. Tā darbojās flora un fauna. Bet cilvēkiem viņš uzlika smagāku uzdevumu. Dievs cilvēkiem uzticēja pilnveidot sevi un pasauli.
Kā mēs, cilvēki, ar to tiekam galā?
Vēsturiski tas varbūt izskatījās tā.
Tie, kuriem Dievs iedeva radošo dzirksti, nokāpa no kokiem un beidza mērkaķoties.
Vispirms sajūtas un instinktus papildināja domāšana, un tā iedarbināja visu ķermeni. Priekškājas izveidojās par rokām. Tas bija kaut kas jauns!
Reizē ar rokām sākās īsti rokdarbi, meklēšana un atrašana, zveja un medības.
Vairums beidza klejot un sirot, sāka mājokļa celšanu un zemes iekopšanu.
Re, kā! Sajūtu un prāta vadīti, roku darbi pārvērta cilvēku un viņa pasauli!
Vairums pasaules tautas neaizmirst Dieva dāvanu un pirmo cilvēcīgo vērtību radīšanas veidu - rokdarbus joprojām tā arī sauc - rukoģeļje, handwerk, handicraft.
Mums nav paveicies! Mēs savā lepnībā negribējām sekot ne krieviem, ne vāciešiem, ne angļiem un izdomājām rokdarbus nosaukt par amatniecību! Modernā pasaulē daudziem tas nepatīk, un viņi sāk sevi apsaukāt par māksliniekiem, dizaineriem un citādāk, pat vēl briesmīgāk, piemēram – nemateriālās kultūras meistariem!
Lai nejauktu sev un citiem galvas, turpināsim lietot vārdiņu - amatniecība.
Kas mums šobrīd jāsaprot ?
Neticēsim kapitālistiem un sociālistiem. Viņi izdomāja, ka amatniecība ir tikai primitīvs roku darbs ar vienkāršiem darbarīkiem.
Amatniecība ir Dieva dota iespēja cilvēkiem pilnvērtīgi attīstīt visu savu ķermeni un harmoniski realizēt fiziskos, prāta, sajūtu resursus kopā. Amatnieciskā vērtību radīšana nekad nav apstājusies, amatnieciskās profesijas turpina attīsties atbilstoši laikmeta un vietas vajadzībām. Amati, tāpat kā cilvēki, dzimst, dzīvo un mirst. Amatnieciskā darbā īsts meistars bauda darbu, nevis strādā. Amatnieks pats ir darba devējs un darba ņēmējs, pēc savas izvēles strādā klientam vai tirgum.
Internets daudzām amatnieciskām profesijām ir pavēris ceļu un godu pasaulē.
Īsts Meistars ciena un kooperējas ar inženieriem, ekologiem, dizaineriem, arhitektiem un māksliniekiem.
Amatniecība nemīl lieko. Amatniecībā darbs pats rāda, kā rīkoties.
Atcerēsimies galveno! Lielam meistaram ir gara mācekļu rinda pie kapa.
Kas mums šobrīd jādara?
Lai mēs pildītu Dieva uzticēto misiju, mums ir nemitīgi jāattīsta savas profesijas, kas vienmēr ietver materiālo un garīgo dabu. Visiem rokdarbniekiem, lai kā arī viņi sevi nesauktu - par mājamatniekiem, amatniekiem, daiļamatniekiem vai citādāk, - ir jāturas kopā. Ja mēs ļausimies mūs saskaldīt, mēs ieplūdīsim industrijā kā kalpi. Tāds liktenis šobrīd jau ir dizaineriem un daudzām citām radošām profesijām. Viņi nelieto vārdu meistarība, bet sadalīto atbildību – kompetences.
Lai savējie, klienti un tauta, mūs mīlētu, mums darbi jāparaksta ar saviem īstajiem vārdiem, jāpievieno īstā adrese un īstā cena. Lai top!
V. Kazāks
2013. gada 1. jūnijā
Gatis Gustavs Grantiņš lepni valcē stīpu. Publika sajūsmā.
Jānis Grantiņš rāda, kā valcētā stīpa satur mucu kopā. Publikas reakcija ir patiesi daudzveidīga!
