Laidiens: 28.02.2001., Nr. 33
Nākamā publikācija Iepriekšējā publikācija
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Lai katrs amats tiek sabiedrībā godā celts
Par Latvijas Amatniecības kameras 65 gadu jubilejas svinīgo pasākumu
Labs amatnieks latviešos arvien ticis godāts un cienīts. To apstiprina tautas parunas, ka amatam ir zelta pamats un neviens amats netop lamāts. To apliecināja arī vakardien, 27. februārī, Mazajā ģildē rīkotās svinības par godu Latvijas Amatniecības kameras 65 gadu jubilejai. Svinīgajā pasākumā uzrunu teica arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ( uzruna publicēta atsevišķi ) un Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks.
V. Kazāks, kavējoties atmiņās par Amatniecības kameras izveidošanos, atzina, ka gandrīz 50 gadus vārds "meistars" bijis aizmirsts, tāpēc pēc neatkarības atjaunošanas pirmie soļi, atjaunojot Latvijas Amatniecības kameru, bijuši ļoti grūti. Viņš atzīmēja, ka amata cildināšana ir nepieciešama, jo tikai runas par amata meistarību neko nenozīmē. Latvijas meistari veido Latvijas kultūru, rādot to pasaulei, jo tie ir labākās kvalitātes izstrādājumi, kādus cilvēka rokām iespējams darināt. Viņš pastāstīja par Amatniecības kameras panākumiem, kas balstīti uz amatnieku pleciem un celti, viņiem pieliekot savu prasmi un talantu. Taču netrūkst arī problēmu — kā atzīmēja V. Kazāks, lielākā problēma ir valsts uzticības iegūšana, kas ir atkarīga ne tikai no valsts, bet arī no pašiem amatniekiem. Tāpēc Valsts prezidentei 40 goda meistaru, 1752 meistaru un 2430 zeļļu vārdā tika pasniegta simboliskā dāvana — grāmata par Latvijas amatniecību.
Pāršķirstot vēstures lappuses, atrodams, ka Amatniecības kamera dibināta 1935. gadā. Lai arī rūpniecības attīstība ievērojami sašaurinājusi amatniecības devumu preču ražošanā, tomēr pirmskara Latvijā trīsdesmito gadu vidū 42 procenti no ražošanā iesaistītajiem iedzīvotājiem bijuši amatnieki. Tāpēc 1935. gadā ticis pieņemts likums par Latvijas Amatniecības kameru — vienotu amatniecības interešu pārstāvēšanas un amatniecības veicināšanas iestādi. Amatniecības kamerā tikuši reģistrēti gandrīz 50 000 amatniecības uzņēmumu ar 200 000 strādājošajiem, kas darbojās 70 amatos. Padomju okupācijas gados tikusi pieļauta tikai atsevišķu tautas daiļamatu pastāvēšana mākslinieciskās pašdarbības ietvaros, bet amatniecība kā uzņēmējdarbības veids un radošo garu attīstoša nozare likvidēta.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā uz senajiem pamatiem tika būvēta jauna amatnieku interešu organizācija — 1988. gada martā līdz ar Atmodas vēsmām tika dibināta Latvijas Amatnieku brālība, bet 1993. gadā pieņemtais likums "Par amatniecību" sekmēja amatnieku profesionālās organizācijas — Latvijas Amatniecības kameras — atjaunošanu. Likums par amatniecību nosaka amatniecības organizatoriskos pamatus, amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību. Tāpēc Latvijas Amatniecības kamera ir amatniecības biedrību apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses un veicinātu amatniecības attīstību. 1994. gada 22. novembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.213, kas apstiprināja jau 96 amatus, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību.
Svinīgajā vakarā Mazās ģildes zvans iezvanīja amata meistaru un zeļļu diplomu izsniegšanas ceremoniju. Diplomus saņēma vairāk nekā 150 sava amata pratēji.
Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore
